Magnetiskās lentes ir mirušas ?
Nē, nav !
Mūsdienās tās joprojām plaši tiek izmantotas rezerves kopiju veidošanai.
Veljovairāk tajās mūsdienās var ierakstīt iespaidīgu informācijas apjomu 185 TB vienā nelielā lentes kartidžā, jeb uz vienu kvadarātcollu 148 GB.
Pirms gada paziņa pazaudēja svarīgus datus serverī kurā bija RAID 5 saslēgti cieti diski un nācās sūtīt nosvilušos cietos kaut kur uz Norvēģiju vai citur, īsti nezinu, bet uz turieni kur ir Seagate, Western Digital vai kaāda cita cieto disku ražotāja eksperti pa, kas pa sektoram no nosvilušajiem diskiem izsaksīja arā visu informāciju..... bet varēja arī nedabūt un inforācija tajos cietajos diskso bija ārkārtīgi svarīga un no jauna grūti atjaunojama, tādēļ katram ir svarīgi domāt par datu dublēšanu un arī katram uzņēmumam un firmai izstrādāt savu stratēģiju kā šos datus pēc tam ātrāk un operatīvāk atjaunot, jo mūsdienaš daudzi veido rezerves kopijas, bet tikai retajam ir skaidrs datu atjaunošanas plāns.
Arī man pašam ir nācies vairākas reizes pazaudēt datus no cietajiem diskiem, USB zibatmiņām, SD kartēm utt, tomēr esmu iemanījies vismaz daļēji dabūt informāciju atpakaļ, arī no noformatizētiem cietajiem diskiem.
Kādreiz man likās smieklīgi, ka mājas stāv vecs Copmaq Deskpro 6000 serveris (IntelP1, 512Ram, 2GB SCSI HDD utt ar magnētisko lenšu iekārtu :D) Bet magnētiskās lentes mūsdienaš vairs nav smieklīgas.
Šobrīd SONY ir izveidojis pasaulē pašu ietilpīgāko magnētisko lenti, kurā var ierakstīt 185 TB (Terabaitus) uz vienu kvadārātcollu. Magnetiskajām lentēm mīnuss ir tāds, ka tās ir lēnas un informācijas nolasīšanas ātrums no tām ir samērā lēns, salīdzinot ar citiem datu nesējiem, kā arī tām nav tiešās pieejas failiem (Direct access) kā cietajiem diskiem un citiem informācijas nesējiem). Mangētiskajām lentēm ir secīgā pieeja (Sequential access).
Mēģināšu paskaidrot (Tas būtu, ja tev datorā ir mapes A,B,C,D,E,F,G un tu gribi tikt pie mapes vai faila F, tad izmantojot magnētisko lenti, tev būtu jāšķir cauri A,B,C,D,E līdz tu nonāktu pie F mapes, atšķirībā no citiem datu nesējiem ar tiešo piekļuvi kur mapē F var uzreiz nokļūt apejot visas parējās).
Šīs rezerves kopiju lentes gan krietni atšķiras no Audio un Video magnētiskajām lentēm.
Mūsdienās pasaulē lielākās kompānijas un uzņēmumi izmanto mangētiskaš lentes, lai saglabātu lielus apjomus informācijas.
185 TB Sony magnētiskās lentes rezerves kopijas kartidžā (lentes nāk kartidžos)
Tādā kartidžā var saglabāt 47.3 milijonus dziesmu vai 3800 Blu-ray diskus pa 148 GB uz vienu collu.
Pieaugošā popularitāte pēc dažādiem mākoņservisiem (Cloud services) ir rādījusi nepieciešamību pēc ietilpīgiem datu nesējiem.
Sony 185 TB magnētiskajai lentei ir mikroskopiskas magnētiskās daļijas kuras ir 7.7 nanometrus lielas. (10 milijoni nanometru = 1 cm)
Jautājams kam un kādam nolūkam ir nepieciešamas šīs magnētiskās lentes. Facebook, Twitter, Gmail u.c. lielie informācijas un tehnoloģiju milžu izmanto datu centrus kuros tiek uzglabātas milzīgas datubāzes kurās glabā, lietotāju augšuplādētās fotogrāfijas utt citus datus.
Tiek lēsts, ka 2020 gadā informācijas apjoms uz zemes sasniegts 40 zetabaitus, kas ir 43 miljoni terabaitu, jebšu 5200 GB uz vienu cilvēku.
Lai gan magnētiskaš lentes mūsdienās ir iespaidīgi ietilpīgas datu atjaunošana no tām ir ļoti lēna un informācijai var piekļūt tikai secīgi.
Jautājums kā un kur spoki glabā servērī esošās rakstu u.c. informācijas rezerves kopijas ? Vai man vajadzētu sākt panikā psihot un domāt par savu rakstu dublēšanu vai par to nav jāuztraucas ??? :D
Interesanti kur Google glabā magnētiskās lentes kartridžu ar manu informāciju - brrrrr.. ?
