Ļoti interesanta tēma, kura man nedod mieru visas dzīves garumā. Dabā valda harmonija- katru pavasari uzzied puķes, nokūst ledi, čalo putni, katru rītu uzaust saule pepildot pļavas ar siltu gaisu. Katru vakaru noriet saule, pieklust putnu čalas, katru rudeni aizlido putni, zemi klāj sniega sega. Un tā no gada uz gadu, no rīta līdz vakaram, daba ir iekārtota un ļoti skaisti izveidota. Kā matērija varēja nejaušā gadījumā no nekā kļūt par kautko tik skaistu un labi funkcionējošu? Dzīvojamā ēka nav rezultāts sprādzienam ķieģeļu fabrikā, automašīna nesaliekas pati par sevi kad tornado pāršalc pār metallūžņu šķirošanas punktu.
Šim rakstam pamatā netiks ņemti zinātniski raksti, bet tikai manas pārdomas un zināšanas.