Pēdējā leduslaikmetā pasaulē valdīja lielie zīdītāji, taču Austrālijā barības ķēdes augšgalā bija iekārtojušies rāpuļi. Tā liecina pēdējos 15 gados savākto fosiliju jaunākās analīzes.
Zinātnieki no Kvīnslendas Universitātes Austrālijā, rūpīgi iepazinušies ar fosilijām, secināja, ka leduslaikmetā Austrālijā piedzīvoja pamatīgas pārmaiņas, kuru dēl būtiski mainījās dzīvnieku pasaule. Vēpirms 40 000 gadu lielākie plēsēji bija milzīgas čūskas, sauszemes krokodili ar garām kājām un 200 kilogramu smagi Komodo varānu radinieki. Taču kliata pārmaiņaspamazām pieveica lielos rāpuļus. Kad tie izzuda, palika tikai mazie somainie plēsēji, piemēram Tasmānijas vilks un Tasmānijas velns. Pēc zinātnieku domām, tas izjauca ekosistēmas līdzsvaru, un dzīvnieku pasaule kļuva mazāk aizsargāta pret tiem zīdītājiem, ko vēlāk atveda cilvēks.
Pirms aptuveni 4000 gadu ar cilvēku palīdzību no Āzijas uz Austrāliju aizceļoja dingo, savvaļā pārgājušais mājas suns, kurš deva savu artavu Tasmānijas vilku izmiršanā. Gaļēdājiem somaiņiem un to medījumam vēl grūtāki laiki iestājās, kad eiropieši pirms pārsimt gaduieviesa kaķus un lapsas. Izmanīgajiem plēsējiem bija viegli gūt virsroku pār ne tik attīstītajiem somaiņiem, un iznīka daudzas vietējās sugas. Zinātnieki lēš, ka lapsas un kaķi ir vainojami par to, ka pēdējos 200 gados Austrālijā izmirušas gandrīz 30 dzīvnieku sugas. Pēc viņu domām, ekoloģiskās katastrofas aizmetņi radās jau leduslaikmetā, kad izzuda lielie rāpuļi, kas līdz tam bija aizņēmuši barības ķēdes piramīdas virsotni.
