To var nosaukt dažādos vārdos, tikai ne par parastu dienu birojā. Vairākās pasaules vietās atrodas specializētas laboratorijas, uz kurām zinātnieki bieži ir spiesti stāvēt rindā. Tas nepieciešams, ja viņiem vajadzīga absolūta drošība, pilnīgs klusums, milzīga skaitļošanas jauda, pilnīga izolācija vai bezsvara stāvoklis.
"Aquarius Reef Base" netālu no Kīlargo salas Floridas štatā, ASV, ir pasaulē vienīgā zemūdens laboratorija. Tā novietota 18 metru dziļiumā, kur valda 2,5 atmosfēras liels spiediens. Zinātnieki ceļu turp un atpakaļ veic ūdenslīdēja tērpā, iekļūst laboratorijā caur gaisa slūžām un uzturas tajā vienu līdz divas nedēļas. "Aquarius" atrodas netālu no koraļļu rifa, kuru pēta jau kopš 1993. gada. Šeit arī tiek izzināta klimata pārmaiņu ietekme uz jūras vidi un testētas zemūdens ierīces.
Infekcijas slimību institūtam Stokholmā pieder viena no nedaudzajām visaugstākās drošības laboratorijām pasaulē. Te zinātnieki pēta bīstamus mikroorganismus, piemēram, Ebolas un Mārburgas vīrusus. Strādājošo skaits ir ierobežots, un ieiet laboratorijā drīkst tikai caur slūžām. Darbinieki nēsā pilnīgi hermētiskus tērpus ar pastāvīgu gaisa padevi. Laboratorijā pārbauda, vai slimniekiem nav kāda nāvējoša infekcija.
"Cray XT5" strādā prātam neaptveramā ātrumā - tas sasniedz 2,3 petaflopus jep 2,3 tūkstošus triljonu peldošā komata operāciju sekundē. Pasaules jaudīgākais dators atrodas ASV Nacionālajā datorzinātņu centrā. Par "Jaguāru" nodēvētā iekārta ir ļoti pieprasīta, un visas pasaules zinātnieki stāv rindā, lai varētu ar to strādāt. Superdatora izmantošanas spektrs ir ļoti plašs, sākot no nākotnes klimata prognozēm un beidzot ar aprēķiniem par urāna atstāto ietekmi, ieplūstot upē.
Divu kilometru dziļumā bijušajās raktuvēs Kanādas ziemeļos atrodas "SNOLAB" - visdziļāk zemē izvietotā laboratorija. Atrašanās vietas dēļ tā ir pasargāta no kosmiskā fona starojuma. Lai izvairītos arī no vietējā piesārņojuma, 5000 m2 lielo laboratoriju uztur nevainojami tīru. Pētnieki to izmanto, lai meklētu tumšo matēriju, kā arī pēdas, ko atstājušas pārnovas un no Lielā Sprādziena saglabājušās daļiņas. Turklāt laboratorija kalpo neitrīno detektēšanai. Tas ir sarežģīts uzdevums, jo neitrīno ir elementārdaļiņas bez elektriskā lādiņa un ar ārkārtīgi niecīgu masu. Tās nāk no saules un citām zvaigznēm un spēj tikpat kā netraucēti virzīties cauri Zemei.
ASV Ēku un ugunsgrēku izpētes laboratorijas zinātnieki cenšas noskaidrot, kā attīstās ugunsgrēki un kā tos visefektīvāk apkarot. Šajā nolūkā viņi vispirms uzceļ mājas, kurām pēcāk pielaiž uguni. Kamēr mājas deg, pētnieki mēra siltuma starojumu, kā arī ugunsgrēka atbrīvotā oglekļa monoksīda, oglekļa dioksīda un ogļūdeņražu daudzumu. Zinātnieki izraisa arī mazākus ugunsgrēkus, lai noteiktu, cik daudz siltuma izdala konkrēti materiāli. Tiek dedzinātas pat Ziemassvētku eglītes, lai noteiktu, kā no tām izceļas ugunsnelaime.
Kopš 1998. gada, kad orbītā ap Zemi tika palaista Starptautiskā kosmosa stacija (SKS), tā var lepoties ar vairākiem rekordiem. SKS ātrums ir nepilni 28 000 km/h, un tā 91 minūtē apriņķo Zemi augstumā, kas svārstās no 278 līdz 460 km. Mainīgās starptautiskās astronautu apkalpes izmanto stacijā valdošo bezsvara stāvokli dažādiem eksperimentiem. Tie mēdz būt gan ķīmiski un fizioloģiski eksperimenti, gan arī materiālu testi un pat dārzeņu audzēšana. Brīvajā kritienā esošajā laboratorijā astronauti audzē salātus, redīsus un pupas. Turklāt šeit tiek pārbaudītas ierīces, ko vēlāk paredzēts izmantot misijās uz Marsu vai Mēnesi.
Pasaules visaugstākā kalna Everesta pakājē ierīkota Starptautiskā piramīdas laboartorija - observatorija. Laboratorijas atrašanās vieta Himalaju kalnos 5050 metru augstumā padara to par visaugstāk izvietoto pasaulē. Te pietiek vietas 20 cilvēkiem, un visas pasaules zinātnieki stāv rindā, lai veiktu eksperimentus retinātajā gaisā. Laboratoriju izmanto, piemēram, lai pētītu, kā lielais augstums ietekmē cilvēka elpošanu, un šie pētījumi var izrādīties noderīgi arī daudziem sirds slimniekiem.
