Pirms laba laika lasīju te, spokos, Sasha Aleksandra rakstus par auto špaktelēšanu, krāsošanu - un tā kā automašīnas man ļoti interesē, un ir ķēriens uz krāsošanu, sapņoju, ka varētu es to apgūt, nodibināt savu darbnīcu, drošvien arī auto tatoo, un logu tumšošana...
Nu, bet, bez vienas no varenākajām šīs realitātes enerģijām - naudas - nekur, tapēc devos peļņā atkal uz ārzemēm. Un tā sanāca - pareizāk, man pašai to izdevās panākt - ka - kaut sākumā pelnīju kāpostu, gludinot kreklus, tīrot beķerejas, mazgājot traukus, un tirgojot saldējumu - šobrīd esmu slīpētāja, šapktelētāja un krāsotāja, lielā rūpnīcā, kurā ražo lidmašīnu korpusu detaļas.
Darbs ražošanā gan nav tik interesants un aizraujošs kā būtu, piem., kādā autokrāsotavā, mazā uzņēmumā, bet tomēr labāk patīk un tuvāks sirdij.
Agrāk kautkā biju iedomājusies, ka lidmašīnu korpuss ir ražots no kautkāda plāna, viegla metāla, alumīnija, piemēram, bet izrādās, viss ir citādii.
Kā - nu skaties: