Ko mēs nezinām par Visumu?12
Ziniet, daudziem mums dzīvē ir bijis viens mirklis, kurš no bērnības un uz ilgu laiku noteica mūsu domāšanas veidu. Šo mirkli var nosaukt tā: "kosmoss - kolosāls". Bet laiks iet, šī lielā sajūsma nomainās ar saprātīgu interesi, erudīcija - ar zinātnisku metodi, bet zvaigznes vairāk nekrīt(tie taču ir bolīdi). Tādēļ jūs izlasāt šo nodaļu, bet es ar baudu viņu uzrakstu. Tad lūk pārspriedīsim, ko mēs nezinām par visumu. Un runājot "mēs" es domāju, protams, mūs, kas pildīti ar zinātniskiem rakstiem un atklājumiem.
Kad mēs mēģinām iedomāties neticami īso cilvēka dzīvi uz fona miljardiem visuma dzīves gadu pirms un pēc mūsu, mēs sajūtam sevi kā graudiņu uz telpas-laika galdauta. Un ja mēs mēģinām iedomāties miljardus,triljonus citu pasauļu , kuri, līdzīgi, bezgalīgiem skaitļiem reālo un paralēlo visumu - mūsējā eksistence liekas kā putekļa graudiņš. Bet šoks, saviļņojums vai perspektīva no tā, ko mēs nezinām, viss tāpat izsauc bērnības sajūsmu.
Mēs nezinām, kāpēc eksistē Visums
Tas ir pilnīgi netaisnīgi, īpaši uz tā fona, ka kosmoss absolūti precīzi zina, ko dara. No fizikas redzes viedokļa ir dažas ļoti pievilcīgas, daudzsološas teorijas, no kurām sākas atbilde uz augstāk minēto jautājumu, tomēr mēs nezinām un iespējams neuzzinām, kurai no tām ir taisnība. Iespējams, Visums piedzima no nestabila pēc savas būtības "nekā". Jums ir jāzina, ka tukšums īstenībā nav tukšs, viņā spontāni dzimst un nomirst matērija un enerģija, kaut vai kvantu fluktācija veidā. Iespējams, mūsējais Visums nav vienīgais savējā veidā, bet viens no praktiski bezgalīgiem multi visuma skaitļiem. Iespējams, vis tas ir tikai projekcija, spēle, virtuālitāte. Daudz kur mūsu nezināšana ir novedusi pie tā, ka mēs arvien gaidām kosmisko mērījumu nākamo paaudzi, kuri apstiprinās vai atspēkos jaunākās teorijas, tāpat mums ir vajadzīgas elastīgākas un visaptverošākas teorijas, bet ne vienkārši matemātika elegance. Kopumā, mēs nezinām, kāpēc viss tas eksistē un vispār notiek. Parasti "kāpēc" eksistē vienmēr.
Mēs nezinām, kas tā tāda tumšā matērija un tumšā enerģija
Lielas problēmas runā par vēl lielākām problēmām. Parasta matērija, no kuras esam izveidoti mēs, planētas, zvaigznes un sviestmaizes ar desu, sastāda aptuveni 4,9% no visas matērijas, kura aizpilda Visumu. 26,8 % matērijas "tumšā", un mēs zinām to, tāpēc ka uz lieliem mērogiem kosmiskais materiāls kustas ātrāk, nekā tas būtu, bet galaktikas uzvedas tā, it kā tās pārvaldītu milzīga daļiņu masa, kuras ir neredzamas mums. Un mums nav nekāda priekšstata par to, kas tās ir par daļiņām. Tas ir slikti, bet vēl sliktāka situācija ir ar tumšo enerģiju. Kaut kas liek Visumam paplašināties arvien ātrāk un ātrāk. Tā nevajag būt. Periodā līdz 5 vai 6 gadu miljardi gadi atpakaļ pēc Lielā Sprādziena visuma paplašinājums bija stabils, bet kaut kas iejaucās, kaut kāds neredzams komponents, iespējams, kaut kas tāds kā blīva vakuuma enerģija, kura piepilda izplatījumu viņa augšanas laikā. Ka tas? Mēs nezinām. Mums ir daudz pieņēmumu, kas principā ir neslikti - paredzēt jebko par 68,3% no Visuma.
Mēs nezinām, vai ir dzīve kaut, kur vēl
Šis jautājums ir neticami interesants ja ar to, ka notikumus var paredzēt un novietot neatkarīgi no atbildes. Lūk mēs, būtnes uz planētas, pilnas ziedošas dzīves, rūpīgi pielāgojamies pie fiziskiem un ķīmiskiem dzīves nosacījumiem pēdējie 5 miljardi gadi. Tāpat mēs zinām, ka Visumā ir līdz šausmām daudz planētu, un daudzās no tām tāpat varētu mitināties dzīvība. Tomēr mēs nezinām katrā ziņā, vai mēs esam vienīgie. Un nekādu priekšā teikšanu. Tā ir problēma. Tā ir laba problēma, kā es jau esmu teicis, neatkarīgi no atbildes, bet maz kas kustas, mēģinot atrast atbildi uz šo jautājumu. Kaut arī no viņa paplašinājuma var būt atkarīgs pārāk daudz kas.
Mēs, droši vien, ne pavisam saprotam kvantu pasauli
Un patiešām, mūsējā tagadējā kvantu fizika teorijā(un praksē) dara brīnumus, aprakstot atomus un molekulas. Bet tas nenozīmē, ka mēs esam kvantu mehānikas guru. Viss drīzāk pretēji. Pietiek palasīt pārskatus pa kvantu jautājumiem, lai saprastu, ka kvantu Visuma daba īpaši fundamentāli aspekti līdz šim izsauc galvassāpes un domstarpības. Ļaudis turpina izdomāt formulējumus, kā kvantu mehānika noteic mūs, nu vai nenoteic. Problēma padziļinās, kad kvantu fizika gremdējas bioloģijas ķēniņvalstībā, kura ir mīksta, silta un mitra. Nerunājot nemaz jau par melniem caurumiem un kvantu ugunsmūri.
Mēs nesaprotam personīgo bioloģiju
Nebūs pārspīlēti teikt, ka mēs nesaprotam, kā strādā katra mūsēja detaļa. Ja vien mēs saprastu(un mēs kustamies šajā virzienā), mēs tiktu galā ar slimībām, nāvi, sāktu izaudzēt ekstremitātes un renovēt atmiņu. Mēs varētu apgūt gēnu inženieriju pusdieva līmenī arī saprast, kā likt smadzenēm strādāt simtiem reižu ātrāk. Ja jums ir vajadzīgs mūsējās nezināšanas labs piemērs, lai ir mikroflora. Ir joks, ka ja mūs atradīs citplanētieši, tie nesapratīs, ar ko veikt sarunas: ar baktērijām, kuras mūs apdzīvo, vai arī ar mums? Cilvēka desmit triljoni šūnu papildinās, izmantojas, piesātinās ar simtiem mikrobu triljonu - mēs nēsājam līdzi pa kilogramam baktēriju un nevaram bez viņām dzīvot. Tās ir mūsējās zarnās, plaušās, degunā, visur. Mēs esam vienkārši kruīzu laineri mikrobiem.
Mēs nezinām, kā strādā Zeme
Tad lūk ienirsim dziļāk. Nedz cilvēks, nedz robots, neviens nav iegājis Zemes dzīlēs dziļāk kā tika dažus kilometrus, visu pārējo veic zondes un fiziskas analīzes, kuras ir tālu no lietas būtības. Mums vajadzēja smieklīgu daudz laika, lai noskaidrotu, ka mūsējās planētas āda pastāvīgi kustas: tektonikās plātnes nebija vispārpieņemtas līdz 20 gadsimta vidum. Mēs līdz šim neesam pārliecināti par to, kā strādā iekšķīgais dinamo, kā konvekcijas magmas ruļļi ģenerē mūsējās planētas magnētisko lauku. Pie tam 4,5 miljardu gadu ģeofizikas laikā ir atgadījušies tik daudz notikumi, ka mūsējie informācijas daži avoti par planētu izcelsmi atlido kopā ar meteorītiem un slēpjas citu pasauļu krāteros. Mēs pat nezinām, no kurienes radās mēness. Var būt bija gigantiska sadursme, bet var būt ne.
Mēs nevaram pierādīt vai atrisināt daudzas no personīgajām matemātikas hipotēzēm un problēmām
Ja matemātiķi domā, ka varēs izbēgt no šīs ignorances festivāla, vienkārši atgādināsim sev, ka mums ir garš sarakst, nepierādīto, neizrēķināto problēmu un neapstiprināto hipotēžu. Pie visa tā līdz šim precīzi nav izrēķināts, cik ļoti precīzi matemātika apraksta apkārtējo pasauli un vai matemātika ir ielikta pašā visuma pamatā.
Mēs nezinām, kā izveidot mākslīgo intelektu
Pieminēsim to, tāpēc ka tā ir mūžīgā problēma. Vēl tāpēc ka mēs bieži rakstām par mākslīgā intelekta attīstību(vai par nožēlojamajiem mēģinājumiem celt to kājās). Beigu beigās, mēģinājums radīt mākslīgo intelektu - tas ir mēģinājums saprast pašiem sevi. Tāpēc, lai radītu kaut ko mākslīgu, jums nepieciešams zināt, kā strādā orģināls. Kaut arī mūsējās mašīnas veica tālu ceļu, līdz šim nesaprotams, vai varēs tādi servisi kā YouTube vai citi populāri nosaukumi strādāt tāpat kā idejas rašanās mūsu galvās. Vai varēs mašīna domāt vispār - lūk jautājums.
Secinājums? Ir vis kaut kā, ko mēs nezinām(daudz vairāk kā šajā rakstā minētais). Bet krist bezcerība nav vērts, bet nezināšana nav spēks. Beigu beigās, atklāšanas slāpes un centieni domāt palaida zinātnes spararatu, bet Visums ir pati sarežģītākā mīkla cilvēces stāstā. Iespējams, paies vēl simtiem gadi, bet mēs tā nenieka un neuzzināsim.