2003. gada filmā “Visvarenais Brūss” Džima Kerija atveidotais varonis pēkšņi iegūst dievišķas spējas, kuras kādā brīdī izmanto, lai ap Mēnesi apmestu laso un pievilktu to tuvāk Zemei. Vēlāk ziņās stāsta, ka daudzviet pasaulē izcēlušies nekad neredzēti plūdi.
Lai arī filma ir vien izdomājums un fantastika, tomēr tā liek uzdot jautājumu: kas notiktu, ja Mēness tiešām atrastos divas reizes tuvāk Zemei.
Patiesībā plūdu scenārijs nav nemaz tik tālu no tā, kas varētu notikt. Zināms, ka Mēness ar savu gravitācijas spēku ietekmē pasaules okeānus, katru dienu radot plūdmaiņas, zinātnes izdevumam “Live Science” skaidroja fiziķis Nīls Kominss.
Ja Mēness atrastos divas reizes tuvāk Zemei nekā tagad, tad plūdmaiņas būtu astoņas reizes spēcīgākas un lielākas. Dažas salas lielāko dienas daļu atrastos zem ūdens, bet tagad apdzīvotās piekrastes plūdmaiņu dēļ būtu neapdzīvojamas.
Tomēr lielākas plūdmaiņas nebūtu vienīgās izmaiņas, jo Mēness gravitācija ietekmē ne tikai okeānus, bet arī zemi. Ja Mēness pēkšņi pietuvotos mūsu planētai, tas būtu kā vālītes sitiens pa gongu, proti, pēkšņā Mēness gravitācijas spēka rezultātā caur Zemi izplūstu spēcīgi enerģijas viļņi. Šāda veida aktivitāte Zemes garozā izraisītu biežākas zemestrīces un vulkānu izvirdumus.
Lūk, piemēram, Jupitera mēness Jo ir vulkāniski visaktīvākā pasaule visā Saules sistēmā. Tas ir tāpēc, ka uz to iedarbojas Jupitera divu citu mēnešu gravitācijas spēks. Līdzīgu likteni piedzīvotu arī Zeme, ja Mēness pēkšņi atrastos divas reizes tuvāk.
Tas vēl nav viss. Mēness gravitācijas spēks uz Zemes okeāniem palēninātu Zemes griešanās ātrumu, kas izjauktu mums pazīstamo diennakts ciklu.
Ja mēs pārdzīvotu pēkšņās zemestrīces, vulkānu izvirdumus, dienas un nakts pagarināšanos un plūdmaiņas, tad mēs vismaz tiktu atalgoti ar biežākiem Saules aptumsumiem. Tas ir tāpēc, ka Mēness segtu lielāku debess daļu, palielinot iespēju, ka tas nonāks starp Zemi un Sauli.
Pēdējais jautājums: vai Mēness dabisku iemeslu dēļ varētu pēkšņi pietuvoties Zemei?
“Ja Zemes-Mēness sistēmai pēkšņi palidotu garām pietiekami masīvs objekts un Mēness tajā mirklī atrastos pareizajā vietā savā orbītā, pastāv iespēja, ka tas potenciāli atņemtu Mēnesim enerģiju, liekot tam pietuvoties mums,” teica Kominss.
Protams, ja tas notiktu, būtu vajadzīgi daudzi, daudzi gadi, lai Mēness nonāktu pusceļā līdz mūsu planētai, tāpēc viss augstākminētais notiktu pakāpeniski.
