Kas notiktu, ja – 5. daļa0

Septītā rinda būtu vēl sliktāka.

Ir liela grupa dīvainu elementu periodiskās sistēmas apakšā, ko sauc par transurāna elementiem. Ilgu laiku tiem bija pagaidu nosaukumi, kā ununpentijs, bet pamazām visiem tiek piešķirti pastāvīgi vārdi.

Te nav nekādas steigas, jo lielākā daļa šo elementu ir tik nestabili, ka tos var iegūt tikai elementārdaļiņu paātrinātājos un tie dzīvo ne vairāk par dažām minūtēm. Ja jums ir izdevies iegūt 100000 Livermorija atomus (116. elements), pēc sekundes būs palicis tikai viens – un vēl pēc pārsimt milisekundēm arī tas būs aizgājis pa skuju taku.

Par nelaimi mūsu projektam, transurāna elementi neizgaist tā klusi un mierīgi. Tie nodarbojas ar radioaktīvo sabrukšanu, un lielākoties sabrūkot rodas vielas, kas arī sabrūk. Jebkura šāda  elementa ķieģelītis sabruks dažās sekundēs, izstarojot milzīgu kvantumu enerģijas. Rezultāts nebūs kaut kas kodolsprādzienam  līdzīgs– tas būs kodolsprādziens. Tomēr atšķirībā no atombumbas te nebūs novērojama ķēdes reakcija – tā būs reakcija, kas notiks visa vienlaicīgi.

Enerģijas plūsma pārvērtīs plazmā gan jūs, gan visu pārējo periodisko sistēmu. Blīkšķis būs tāds, it kā uzsprāgtu vidēja lieluma atombumba, bet radioaktīvie nokrišņi būs daudz, daudz ļaunāki – īsts rosols - itin viss no periodiskās sistēmas, kas pārvēršas par viskaut ko citu cik ātri vien iespējams.

Atomsēne izaugs virs pilsētas. Liesmas sasniegs stratosfēru, ceļoties augšup pašas no sava karstuma. Ja tas notiks apdzīvotā apgabalā, momentānie sprādziena postījumi būs satriecoši, bet ilglaicīgais piesārņojums no nokrišņiem būs vēl daudzkārt ļaunāks.

Nokrišņi nebūs normāli, ikdienišķi radioaktīvie nokrišņi – tie būs kā atombumba, kas turpina eksplodēt. Sabrukšanas produkti izplatīsies pa pasauli, atbrīvojot tūkstoškārt augstāku radiācijas līmeni nekā Černobiļas katastrofa.  Veseli reģioni tiks izpostīti un attīrīšana ilgs gadsimtiem.