Ir zināms, ka mūsdienās pastāv diezgan lieli zīdītāji, precīzāk- lielākais dzīvnieks uz Zemes- zilais valis. Un tomēr, neviens uz sauszemē dzīvojošais dzīvnieks nevar ne tuvu sacensties apmēros ar dinozauriem.
Ir zināms, ka mūsdienās pastāv diezgan lieli zīdītāji, precīzāk- lielākais dzīvnieks uz Zemes- zilais valis. Un tomēr, neviens uz sauszemē dzīvojošais dzīvnieks nevar ne tuvu sacensties apmēros ar dinozauriem.
Vislielākais no dinozauriem neapšaubāmi bija šis skaistulis, kura nosaukumu atkārtot neuzdrīkstos. Šis dinozaurs bija līdz pat 60m garš un varēja svērt ldz pat 122 tonnām. Salīdziniet ar ziloņa 3-4m un piecarpus tonnām. Abi šie dzīvnieki ir zālēdāji. Tad kāpēc mūsu zilonis nav tikpat milzīgs?
Mūsdienās fosilie atradumi dod mums nojausmu kad , pat ja ne kāpēc, zīdītāji sasniedza savu limitu.
Kopš pēdējie dinozauri nozuda no zemes virsas apmēram 65milj gadu atpakaļ, zīdītāji pārņēma pasauli, un sugu daudzveidība astoņkāršojās, līdz šis pēkšņais evolūcijas lēciens pārtrūka. Apmēram 30milj gadu atpakaļ bildē redzamais degunradž-žiraf-govj- monstrs pārsniedza visus līdz tam zināmos limitus ar savu 5m augsto stāvu.
Zinātniekiem ir izdevies nosaukt pāris limitējošus faktorus, kuri neļauj mūsdienu zīdītājiem izaugt līdz megazauru izmēriem.
Pirmais un viens no galvenajiem ir tas, ka kamēr dinozauri dēja olas, zīdītāji dzemdē dzīvus mazuļus, kas nozīmē, ka dinozauru mātīte varēja izdēt olu un iet mierīgi prom, kamēr zīdītāju mātītei nākas mazuli, zīdīt, aprūpēt un par to rūpēties. Liela nozīme ir arī faktam, ka zīdītājiem ir ilgi grūtniecības periodi- respektīvi- jo lielāks zīdītājs, jo lielāks grūsnības periods, kad dzīvnieks ir viegli ievainojams. Piemēram, ziloņu mātīte ir grūsna apmēram divus gadus. Lielākiem zīdītājiem būtu arī sarežģītākas un bīstamākas dzemdības.
Daudzi uzskata, ka Zemes veģetācija un ekosistēma tajā laikā bija daudz labvēlīgāka lielajiem zālēdājiem. Augstās CO2 koncentrācijas un mitruma procents lika augiem augt kā aptrakušiem, un iespējams, ka lielie zauri kļuva tik lieli gluži vienkārši tāpēc, ka bija pietiekami daudz ēdamā. Bet ekosistēma mainījās un mūsdienu zīdītāji vairs nedzīvo tik pirmšķirīgos apstākļos.
Vēl viens faktors, kas ietekmē mūsu zīdītāju augtspēju ir tas, ka dinozauru kaulos bija gaisa burbuļi, kas tos padarīja daudz vieglākus. Daudzi šie dinozauri bija 30m gari, bet svēra tikai 40 tonnas, kamēr tāda izmēra zīdītājs būtu divreiz smagāks un nebūtu spējīgs izdzīvot kaut vai tikai tāpēc, ka būtu par smagu lai pārvietotos.
Pēdējais, un iespējams pats foršākais iemesls, ir tas, ka milzu zīdītājs visticamāk izvārītu pats savas šūnas.
Kā mēs visi lielākoties zinam, dinozauri bija aukstasinīgi, kas nozīmē daudz mazāku enerģijas patēriņu. Tikpat liels zīdītājs patērētu gandrīz divreiz vairāk enerģijas lai uzturētu pamatvielmaiņu. Tas nozīmē, ka šī milzu zīdītāja pamattemperatūra būtu tik augsta, ka tas burtiski uzvarītos no iekšpuses.
Bildē salīdzināšanai ir cilvēks un aukstasiņu ķirzaka.
Ceru, ka patika šis raksts par to, kāpēc mums nav milzu zīdītāji, ja patika- zini ko darīt.
Citi raksti: http://spoki.tvnet.lv/izgudrojumi/Ka-salauzt-internetu/839512
http://spoki.tvnet.lv/tribine/5-Bistamakas-vietas-kuras-tu-noteikti/839374
Ir zinātniska teorija, ka dinazauru laikā gaisa sastāvā skābeklis bija stipri vairāk, tādēļ tie lopiņi bija lielāki !!!