local-stats-pixel fb-conv-api

Kā var tikt pārsniegts gaismas ātrums42

123 2

Pateicoties Einšteina relativitātes teorijai ir notikusi vesela zinātniskā revolūcija, kurai, lielā mērā, pateicoties mūsdienu cilveks var baudīt ar tehnoloģiju saistītās dzīves kvalitātes uzlabojumus.

Tomēr Einšteina relativitātes teorija izvirza tēzi, ka gaismas ātrums ir absolūts vai nekas nevar virzīties ātrāk par gaismu, vai paradokss slēpjas tajā, ka, ja pieņem ka kaut kas attiecībā pret novērotaju pārvietojas ar gaismas ātrumu, tad šajā objektā vai sistēmā vēl kaut kam pārvietojoties ar gaismas ātrumu tajā pašā virzienā, gaismas ātrums attiecībā pret novērotāju nepārsniegs gaismas ātrumu. Ar piemēru to varētu ilustrēt kā galaktiku, kura attiecībā pret mums pārvietotos uz vienu pusi ar gaismas ātrumu, tad gaisma šīs galaktikas ietvaros mums kā novērotajiem nevarētu pārsniegt gaismas ātrumu summējoties, turpretim gaismas ātrums deformē laika jēdzienu.

Tomēr kā izrādas viss nav tik vienkārši, astronomi pieņem, ka zvaigznes vai debess ķermeņi var attiecībā viens pret otru pārvietoties ar ātrumiem, kas pārsniedz gaismas ātrumu. Lai cik savādi tas neizklausītos, pieņemot ka izplatījums ir trīspadsmit miljardu gadus vecs un izplatījuma ātrums paplašināties turpina pieaugt, aprēķini liek secināt, ka galaktika vai zvaigzne vienā izplatījuma malā var attālināties ar ātrumu, kas pārsniedz gaismas ātrumu pat divas reizes attiecībā pret galaktiku vai zvaigzni pretējā izplatījuma malā. Lai šo piemēru varētu labāk saprast varētu pieņemt, ka kāds spīdina gaismu savstarpēji pretējos virzienos, tāpēc attiecībā pret gaismas staru, kurš tika spīdināts pa labi, pa kreisi esošais stars pārvierosies ar ātrumu, kurš būs lielāks par gaismas ātrumu.

Protams, ka viss tas nav tik vienkārši, tomēr labu laiku valdīja stagnācija uzskatos un interpretācijā, kas lika jebkuru vai jebko, kas pieņēma lielumu esamību, kurš pārsniedz gaismas ātrumu, nosodīt un automātiski neatzīt. Jāsaka, ka Einšteina relativitātes teorija nav vienkārša lieta un tās saprašanai, nerunājot nemaz par izmantošanu, ir jābūt visai pamatīgam ieskatam gan fizikā, gan matemātikā. Tā ir spējusi sniegt atrisinājumu daudz sarežģītām lietām un ļāvusi izmantot pagātnē neiespējamo. Bet kā izrādas Einšteina relativitātes teorija nav galīga, tāpēc iesaistot aprēķinu sistēmā attiecības un ceļu, ir iespējams saprast, ka savstarpējo ķermeņu pārvietošanās ātrums var būt lielāks par gaismas ātrumu vai novērotājam ir iespēja saprast, ka pretēji vērsti gaismas kūļi vienlaicīgi attālinoties pārvarēs divreiz lielāku distanci, kā tikai viens.

lasi, vērtē, komentē emotion

123 2 42 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 42

0/2000

Maza problēma visā šajā, gaismas ātrums ir galīgs, statiskā telpā.. un nevar pārvietoties neviens matereāls ķermenis. Tas ir neapstrīdams fakts. Bet likums neaizliedz pārvietots pašu telpu - tas ir izveidot "burbuli", kurš priekšā sašaurinās telpu, aizmugurē izpletīs.. - tādam "telpas burbulim" nav noteikts pārvietošanās ātrums .. jo pašā "burbulī" atrodošā viela fiziski nekur nepārvietosies - pārvietosies pati telpa ... tieši par to ir stāsts video, par to ka telpa izplešas..

- tātad gaismas ātruma konstante tiek saglabāta - nekāda paradoksa nav..

Un par lukturīšiem - nē savstarpējais fotonu ātrums joprojām būs gaismas ātrums, tieši to arī nosaka relativitātes teorija.. fotoniem mainīsies laiks (patiesībā fotonam kas lido ar gaismas ātrumu laiks ir nulle.. - sanāk ka fotona dzīves ilgums patiesībā ir bezgalīgi mazs) ..

12 0 atbildēt

Autoram fiziku vajadzēja skolā mācīties ...

8 1 atbildēt

Einšteina teorija, noklusējot, pieņem, ka novērotājs atrodas visuma centrā un tāpēc ir absolūti nekustīgs attiecībā pret visām pārējā atskaites sistemām - tās kustas gan attiecībā pret Einšteina novērotāja sistēmu, gan viena pret otru. Nostrādājis neapzinātais ģeocentrisms - Zeme ar tās novērotāju pieņemta par absolūti nekustīgu atskaites sistēmu. Reali ir pilnīgi vienalga kuru no divam atskaites sistemām pieņemt par nekustīgu - fizikalie procesi abās norit pilnīgi vienadi. Tātad, ja mums tuvojas vai no mums attālinās kāda atskaites sistēma ar gaismas ātrumam tuvu ātrumu, tad mēs novērosim laika gaitas saīsināšanās, materiālo izmēru kustības virzienā samazinašanās efektus un tieši to pašu novēros ar novērotājs šajā sistēmā ,ja novēros Zemi. Tātad "dvīņu brāļu" paradoks ir škietamība, jo apskata tikai vienu gadījumu - ko izrēķinās uz Zemes palikušais brālis, nevis to, ko redzēs un izrēķinās raķetē ceļojošais brālis. Viņš ,starp citu, redzēs, ka atiecībā pret viņa raķeti Zeme kustas un tas ātrums ir tuvs gaismas ātrumam, tātad laika gaita samazinās uz Zemes, nevis viņam , noveco viņš, nevis uz Zemes palikušais brālis. Tamlīdzīgas pretrunas var atrast vairumā, jo Einšteins mēģināja atrast izskaidrojumu kāpēc gaismas ātrums nav atkarīgs no materiālo objektu savstarpējā ātruma, neko nezinot par laika, telpas, gravitācijas un citu mamatlielumu būtību. Tāpēc pieņema, ka tos var staipīt un liekt kā vien ienāk prātā, lai tikai varētu sastādīt atrisināmus vienādojumus.

Starp citu, ja mēs varam novērot divas ,diametrāli preēji novietotas, galaktikas, kas no mumss attālinās ar ātrumu 0,6C, tad savstarpēji tās attālināsies jau ar ātrumu 1,2C ! Tas nekas, ka to novērotaji viens otru neredz, jo tās atrodas ai viņu noverojamā visuma robežām, bet mēs tak tas redzam un viņi mūsu galaktiku arī redz bēgam no šiem ar ātrumu 0,6C. 😇

5 0 atbildēt

Eh, kaut atnāktu jaunie laiki, kas pierādītu kaut ko citu. Vienu zinu...nekas nav mūžīgs, pat Einšteina relativitātes teorija!👻

4 1 atbildēt

Vēl jau ir arī tāds paradoks, ka gaismas ātrumu vienā virzienā nav iespējams nomērīt. 😉

Vienkāršiem vārdiem, nomērīt var tikai vidējo gaismas ātrumu turp un atpakaļ virzienā, tb mērīšanas sākumpunktam un beigu punktam ir jāatrodas relatīvi tuvu. Līdz ar to nav iespējams nomērīt, vai gaismas ātrums vienā virzienā ir lielāks nekā pretējā.

2 0 atbildēt

Tiem kam interesē šī tēma..

Manuprāt labākā grāmata par šo:

"Bēgšana no izbrīna" G. Anfilovs, Liesma, 1970..

http://www.ibook.lv/BD_begsana-no-izbrina-g-anfilovs.aspx?BID=eaf64dc0-57cc-4e1c-8e57-4690f811a798

Ļoti labi izskaidrots.. kāpēc, un kādēļ..

1 0 atbildēt

Centos pārak sarežģīti neziteikties, bet pieņemot, ka no viena punkta divos pretējos virzienos tiek spīdināta gaisma, tad fiksējot, teiksim, 3000km atālumā saņemto gaismas impuslsu uz katru pusi, abu gaismas kūļu veiktais ceļš būs 6000km, tomēr laiks kurš būs pagājis būs gaismas ceļa brīdis tikai vienā virzienā, kas ļauj pieņemt, ka informācija var tikt nodota ātrāk kā to paredz gaismas ātruma ierobezojošais faktors. Vai attiecīgi gaismas ātrums nenoliedz distances, kas būtu gaismai pārvarāma arī pretējā virzienā vienlaicīgi.

0 0 atbildēt

😉

0 0 atbildēt

Strāvonis laikam nezina kas ir Čerenkova starojums!

0 0 atbildēt

Hmm... ja pienjem, ka stars neizliecas un ir bezgaliigs... Ja 2 GANDRIIZ paraleelus starus drusku savirza, tas saskares punkts, kuraa buus vairaak gaismas, var paarvietoties ar bezgaliigu aatrumu. Vismaz man taa liekas ;-)

0 0 atbildēt

gw appst;idēsi ka japāņi ir kādu neitrino daļiņu atraduši....

0 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt

GW japāņiem ir lielākais neitrino detektorts pasaulē otrs lielākais neitronu detektors laikam ir antarktidā.... urbumos ledā sabūvēts

0 1 atbildēt