Smadzenes ir viens no fascinējošākajiem orgāniem, kas tev ir. Tās ne tikai nodrošina tevis pilnvērtīgu funkcionēšanu, bet arī izspēlē dažus interesantus trikus ar tavu apziņu.
Kā smadzenes Tevi apmāna?7
221
1
Tu nespēj noteikt notikušās izmaiņas savā acu priekšā, kamēr nepievērs tām uzmanību.
Paskaties uz kādu, kas tev ir blakus. Ja tam cilvēkam pēkšņi nomainītos bikšu krāsa, tad tu to noteikti pamanītu. Savukārt, ja tajā brīdī tu būtu koncentrējies uz kaut ko citu un tikai tad paskatītos uz to cilvēku, tad visticamāk nemaz nepamanītu, ka ir mainījusies bikšu krāsa. Ja tavas smadzenes fokusētos uz visu, kas tev notiek apkārt, tad drīz vien informācijas pārplūdes dēļ tās vienkārši uzkārtos, tādēļ tās labāk fokusējas uz lietām, kas ir tajā brīdī svarīgas. Tas nozīmē – ja tavā redzes laukā kaut kas mainās, taču tajā brīdī tu koncentrējies uz kaut ko citu, tad smadzenes vienkārši pasaka tev, ka izmaiņas tur ir bijušas vienmēr. Tāpēc arī mēs tik bieži nepamanām, ka draudzenei ir jauna frizūra. Citreiz tu vienkārši skaties un pēkšņi parādās jauns elements, kurš tur ir bijis vienmēr.
Aptuveni 40 minūtes diennaktī tu esi akls.
Vai tev kādreiz ir palicis nelabi kinoteātrī, jo filmas notikumi risinājušies tik strauji un skati mainās tik ātri, tad vēl tā operātora trīcošā roka? Tavām smadzenēm nepatīk šādas straujas izmaiņas redzes laukā. Taču tavu acu ābolu kustības ir vēl straujākas. Kad tu pagriez acis pa labi, tad tev šķiet, ka tās veic plūstošu un nepārtrauktu kustību. Patiesībā tās kustību veic grūdienveidīgi, ik pa laikam apstājoties. Brīžos, kad acs kustība uz mirkli ir apstājusies, informācijas plūsma no redzes nerva uz smadzenēm tiek bloķēta. Smadzenes to kompensē, tādēļ tev nesametas tumšs gar acīm. Interesantu eksperimentu veica Džordžs Makonkijs, kurš apvienoja šo fenomenu ar manis iepriekš aprakstīto fenomenu. Cilvēkiem lika lasīt tekstu un brīžos, kad viņi bija uz acumirkli akli, tad lasītajā tekstā šis tas tika pamainīts. Cilvēki pat nepamanīja šo izmaiņu, jo brīdī, kad tā tika veikta, viņu smadzenes nesaņēma vizuālo informāciju un nebija spējīgas koncentrēties uz tekstu.
Reklāma
Tu zodz svešas idejas, pašam to nezinot.
Tavas smadzenes slikti atceras, no kurienes tev radušās tās superīgās idejas. Kad tev prātā ienāk lieliska ideja, tu pat nespētu iedomāties, ka tā nemaz nav tava ideja. Šādi gadījumi ir visai reti taču notiek. Rakstniece Helēna Kellera domāja, ka sarakstīja pašas izdomātu pasaku, taču tā arī nespēja atcerēties, ka to viņai kāds jau bija izstāstīja pirms pāris gadiem. Džordžs Harisons samaksāja 600’000 dolāru, kad izrādījās, ka ir “aizņēmies” dziesmu, kuru pats sarakstīja. Nīčē daļu no grāmatas “Tā runāja Zaratustra” nemaz pats nesarakstīja, lai gan domāja, ka sarakstīja. Tas notiek, kad smadzenes atceras ideju, taču nespēj atsaukt atmiņā kā šī ideja ienāca prātā. 2002. gadā Psychological Science žurnālā tika aprakstīts pētījums. Zinātnieki pieaugušiem cilvēkiem rādīja safabricētas bildes no viņu bernības, kur viņi redzami gaisa balonā. Daudzi patiešām “atcerējās” šo zinātnieku izdomāto notikumu un nodomāja, ka tā ir patiesība. Tas nozīmē, ka tu pat nevari būt drošs par to, ka tavas atmiņas ir īstas.
Tu darbojies "autopilotā" daudz biežāk nekā tev šķiet.
Tavas smadzenes nepārtraukti veic minējumus un paredzējumus par to, kas varētu notikt tev visapkārt. Kad tu mežonīgā ātrumā skrieni lejā pa trepēm, tad nedomā par katru soli, kuru veic, tu darbojies autopilotā. Par šo soļu veikšanu atbild noteiktas tavas smadzeņu daļas. Visjocīgākais ir tas, ka tu pats neizlem, kad sākt darboties autopilotā. 2008. gadā zinātnieki veica pētījumus izmantojot smadzeņu skenerus Vacijā, Norvēģijā un ASV. Pētījuma rezultāti tika publicēti Wall Street Journal. Izrādās, ka lēmuma pieņemšana par kādas darbības veikšanu, piemēram, rokas pacelšanu, smadzenēs tiek veikta ātrāk nekā tu to apzinies. Iedomājies, ka no rīta guli gultā un pēkšņi izlem piecelties. Šis lēmums piecelties tavās smadzenēs tika pieņemts dažas sekundes pirms tu par to iedomājies.
Tev patiks šie raksti
