Kā notiek atombumbas sprādziens?16

Vispirms ir divu veidu atombumbas. Tādas, kurās notiek atoma kodolu dalīšanās (kad atomu kodoli sadalās citos kodolos un izdalās enerģija) . Šādas bumbas izgatavo no plutonija, urāna. Kāpēc tieši šīs vielas? Jo viņi spēj sākt dalīties nekontrolējami pie noteikta daudzuma jeb kā fizikā to sauc - kritiskā masa.

Otrs veids ir ūdeņraža bumbas. Viņās, atšķirībā no radioaktīvajām bumbām, tiek izmantots ūdeņradis, kur notiek kodolsintēze. Jeb cilvēcīgā valodā runājot, kodolu saplūšana. Ja radioaktīvajās notiek kodolu dalīšanās, tad ūdeņraža bumbās notiek saplūšana un šis process ir simtiem reižu spēcīgāks par radioaktīvajām bumbām. Ūdeņraža bumbas ir interesantas ar to, ka process, kas tur norisinās notiek arī zvaigznēs, piemēram, uz Saules. Var secināt, ka jābūt ļoti augstai temperatūrai un spiedienam, lai kodoli varētu saplūst.

Kā tad tas viss notiek? Sprādziens sākās ar uzliesmojumu, gaismu, kuru var redzēt vairāku desmitu kilometru attālumā un puslodes uguns bumbu, kas lēnām paceļās augšā radot mākoni un beigās ieņemot ''sēnes formu''.

Vispirms nāk triecienvilnis, kas izplatās uz visām pusēm ar virsskaņas ātrumu. (virsskaņas ātrums ir 344 m/s). Savā ceļā izdarot lielus postījumus un kaitējumus. Triecienvilnis 1 km attālumu veic 2 sek un 2 km veic 5 sek. Iespaidīgi. Enerģija ir tik liela, ka tā sagrauj ēkas un nogalina cilvēkus un dzīvniekus.

Pēc triecienviļņa sāk izplatīties gaismas starojums. Temperatūra bumbas centrā spēj sasniegt vairākus miljonus grādu. Starojums ir spēcīgs, cilvēkam un dzīvniekam spēj izraisīt apdegumus un ugunsgrēkus.

Pēc tam, protams, izplatās radioaktīvais starojums - gamma stari un neitroni. Vielas, lietas un priekšmeti, kas gadījušies  ''pa ceļam'' absorbē šo daļiņu plūsmu un paši kļūst radioaktīvi. Starojums saplūst ar gaisā esošajām daļiņām veido elektromagnētiskos laukus un izraisa bojājumus un darbības traucējumus elektrotehniskajās ierīcēs.