Jau atkal, labrīt, labdien, labvakar. Interesants fakts: īsi pēc pirmās raksta daļas publicēšanas, man pazuda interneta savienojums. ISP piesardzības pasākums, vai vienkārši sakritība. Spriežat paši. Šajā daļā aprakstīšu sev zināmas metodes, ar kurām tiek iztukšoti cilvēku bankas konti.
Lai Tu saprastu, kas te notiek, rekomendēju izlasīt 1. daļu šeit ---> http://spoki.tvnet.lv/izgudrojumi/Ka-kibernoziedznieki-pelna-naudu-1/798994
Kā jau zināms, iekš deep web viss notiek ar virtuālo valūtu "Bitcoin". Katram tirgus lietotājam ir savs maciņš iekš tirgus. Ir divi iespējamie norēķināšanās scenāriji. Pirmais - "Escrow". Ar escrow lietotājs samaksā par savu pirkumu, bet šī summa nonāk pie starpnieka (tirgus maciņā) līdz brīdim, kad pārdevējs ir sniedzis pircējam savu preci vai pakalpojumu, tad pircējs labprātīgi nospiež vienu podziņu un bitcoini ir nonākuši pakalpojuma sniedzēja tirgus maciņā. Ja pircējs nav apstiprinājis, kā ir saņēmis pakalpojumu, tad šī bitcoin transakcija parasti notiek atomātiski, pēc 14 dienām. Protams ir arī negodīgi pircēji, kuri izliekas, ka preci nav saņēmuši. Otrais - "FE" (Finalize early) ir ne tas drošākais variants priekš pircēja. Samaksā, apstiprini, ka esi saņēmis preci, kaut arī vēl neesi saņēmis. Šo bieži vien pieprasa tirgoņi ar labu reputāciju, un pēc pieredzes varu teikt, ka tas ir droši. 
Pieņemsim, ka persona ir nozagusi lielu apjomu ar kredītkaršu datiem. Visdrošākais veids, kā ar to nopelnīt, ir tos vienkārši pārdot. Peļņa nebūs ne tuvu tik liela, kā šos datus liekot lietā, bet šādā veidā šī persona sevi nepakļauj praktiski nekādam riskam. Pārdevējs nosūta datus, pircējs nosūta bitcoinus un tas arī viss. Neviens pat neko nenojauš.
Tomēr, tiem zaglēniem, kuri grib noplēst lielo piķi, neiztikt bez piesardzības pasākumiem. Shēmas mēdz būt dažādas, kas kuram tuvāks, kā saka. Bet galvenās sastāvdaļas ir VPN (Virtual private network) šis rīks nodrošina lietotājam citu ip adresi. Un Socks5, šī konfigurācija nodrošina konkrētu lietotāja atrašanās vietu. Socks5 izmanto lai ļaundaris sevi nomaskētu par kredītkartes lietotāju. Respektīvi, ja ļaundaris zin, ka kartes īpašnieks dzīvo Vašingtonā, tad viņš izvēlēsies Socks5, kurš nodrošina viņa atrašanās vietu Vašingtonā. Šie ir maksas pakalpojumi un gudrākie izvēlēsies tos, šo konkrēto pakalpojumu sniedzējus, kuri nodrošina iespēju norēķināties par pakalpojumu ar bitcoiniem. Šie ir aizsardzības pasākumu paši pamati. Citi tam visam pa vidu iesprauž RDP (remote desktop protocol) un citi apvieno piemēram divus dažādus VPN. Ir daudz un dažādi veidi, kā viņi sevi anonimizē. Kā jau teicu, kas kuram tuvāks.
Viena no datu izmantošanas metodēm ir iepirkšanās internetā, jeb "Carding". Ļaundaris vienkārši apmeklē dažādus interneta veikalus un pasūta visu ko sirds kāro. Protams, ja viņš pasūtītu uz savu mājas adresi, tad viņš ātri vien nokļūtu aiz restēm. Tāpēc tiek izmantoti "Drops". Drops ir preces saņemšanas vieta, kura nav zaglīgās personas mājas adrese. Tā var būt kāda pamesta māja, vai veiksmīgi apvārdots labsirdīgais kaimiņš, vai pat random vieta uz ielas, ar kurjeru visu var sarunāt. Šādā veidā noziedzinieks saņem un pārdod šīs preces. Vai arī nodrošina "Carding service" priekš citiem tirgus lietotājiem, kuri nodrošina paši savus dropus. Šādi protams "Carderim" ir drošāk, jo nav jāiziet no mājas un jāuztraucas, ka viņa dropā okšķerēs varasiestāžu darbinieki.
Vēl viena slavena metode ir ar tiešsaistes pokera starpniecību. Šo darbiņu parasti paveic grupās. Viena persona izveido pokera kontu uz upura vārda, ieskaita tur naudiņu no viņa kartes, sasauc draugus pie galdiņa, liek lielas likmes uz sliktām kārtīm. Draugi ātri vien visu pievāc, tad sadala laupījumu savā starpā.
Iepriekš minēju tādu terminu, kā "Dumps". Kā tos izmanto? Dumps īpašnieks liek lietā MSR (karšu lasītājs/rakstītājs). Vispirms iegādājas parastas, baltas kartes, kurās ieraksta nozagtos datus ar MSR. Šādā veidā karte tiek klonēta. Bet tā joprojām ir balta, tāpēc karties tiek apdrukātas, lai tās izskatītos pēc iespējas īstākas. Šīm kartēm nav čips, tām ir tikai šī melnā strīpa. Tamdēļ, šo karti nevar izmantot, kā mēs to daram Latvijā, iespraužot to karšu lasītājā un ievadot pin kodu. Par pin kodu var aizmirst. Bet prblēmu gadījumā ir alternatīva. Tā melnā strīpa uz kartes nav vienkārš dizaina elements. Ļaundaris karti iesprauž un izsprauž 3 reizes pēc kārtas, tad termināls norāda uz kļūdu un prasa novilkt karti caur lasītāju. Vola, transakcija izdodas.
Šīs ir tikai dažas metodes. Cilvēku izdomai nav robežu. Jaunas metodes top katru dienu, bet nekas nav bezmaksas. Informācija ir viens no ejošākajiem produktiem iekš deep web.
Ieliec + ja tev patika raksts, un iespējams es uztaisīšu trešo daļu, kur pastāstīšu vēl šo to interesantu par šo tēmu. Paldies par uzmanību.
