Izskaidrots: Kas ir Fermi paradokss4

Dreika vienādojums

Līdzīgi Fermi aplēsēm šis ir detalizētāks vienādojums, ko 1961. gadā izveidoja amerikāņu astronoms Frenks Dreiks, lai provocētu sarunu atklāšanas sanāksmē par ārpuszemes intelekta meklēšanu (SETI).

Vienādojums aprēķina civilizāciju skaitu, kas ir pietiekami tuvu, lai mēs varētu dzirdēt, Tas balstās uz varbūtību kombināciju. Tie ietver dzīvību atbalstošo planētu skaitu un iespējas, ka dzīvība varētu attīstīt gan spēju, gan arī vēlmi pārraidīt informāciju, kas saprātīgā laika posmā var pārvarēt lielus attālumus. Pusgadsimta laikā, kopš pirmo reizi tika ierosināts Fermi paradokss, mēs esam daudz uzzinājuši par eksoplanētu un zvaigžņu daudzveidību. Tomēr mēs joprojām esam tālu no tā, lai spētu attālināti precīzi novērtēt dzīvības attīstību citās zvaigžņu sistēmās, izņemot Zemi.

Kur ir visi citplanētieši?

Mūsdienās Fermi paradoksam ir daudz potenciālo “risinājumu”, tostarp daži izskaidrojumi:

- Mēs pārvērtējam inteliģentās dzīvības izplatību Visumā.

- Mēs pārvērtējam atsevišķas dzīvības formas vēlmi labprātīgi pārsūtīt informāciju.

- Informācija ir tur ārā, mēs vienkārši to neredzam un nesaprotam .

- Informācija bija un varētu būt arī atkal, bet cilvēki nav klausījušies pietiekami ilgi, lai to atklātu

- Cilvēki ir pirmie, kas ir nonākuši līdz starpzvaigžņu posmam, un mēs esam pārāk agri, lai varētu atklāt citas civilizācijas.

Protams, ir arī vēl drūmāki izskaidrojumi Fermi paradoksam un Dreika vienādojumam, kā, piemēram, Tumšā meža hipotēze.