Izraēla bija viena no pirmajām valstīm, kura, izstrādājot bruņutehniku, kā prioritāti izvēlējās savu karavīru drošību. Rezultātā laika gaitā Izraēlas armijas sastāvā ir nonākuši bruņutransportieri, kuri ar savām bruņām pārspēja daudzu valstu kaujas tankus. Un šai rakstā mēs apskatīsim šīs mašīnas.
1984. gadā IDF savā bruņojumā pieņēma 51 tonnu smago Nagmashot bruņutransportieri, tajā bija vieta 2 tankistiem un 8 karavīriem. Šis bruņutransportieris balstījās uz Sho't Kal kaujas tanka bāzes, kas pēc būtības bija uzlabots birtu Centurion tanks. Vajadzība pēc jauna bruņutransportiera Izraēlai radās 1982. gadā Libānas kara laikā, kad atklājās, ka Izraēlas izmantotie M113 nespēj pasargāt karavīrus no RPG un ATGM.
Rezultātā tika nolemts daļu no vecajiem tankiem, ko Izraēla bija norakstījusi, pārvērst par bruņutransportieriem. Patiesībā šis bija bruņutransportieris, kas aizsāka Izraēlas praksi pārvērst novecojušus kaujas tankus par drošiem bruņutransportieriem. Tiesa, šai konkrētajai mašīnai bija daudz problēmu, kā piemēram karavīru ieeja atradās mašīnas augšpusē. Kas padarīja riskantu izkāpšanu un iekāpšanu tajā.
Tāpat ap 1985. gadu Izraēla savā bruņojumā saņēma Nagmachon, kas bija Nagmashot uzlabotā versija. Šim bruņutransportierim bija uzlabotas bruņas salīdzinājumā ar tā priekšgājēju, kā rezultāta tā svars pieauga līdz 52 tonnām. Tāpat šai mašīnai tika nedaudz pārveidots rāmis un šasija, atbrīvojot vietu papildus karavīriem.
Rezultātā tagad šai mašīnā varēja ietilpt 2 tankisti un 10 karavīri.
Nagmachon karavīru ieeja atradās joprojām bruņutransportiera augšējā daļā, tāpēc, lai nodrošinātu karavīriem papildus aizsardzību, tika izveidota konstrukcija ar papildu novērošana pozīcijām un šaujamlūkām. Kas ļāva labāk novērot apkārtni un izvērtēt, kad labāk izsēdināt karavīrus.
1988. gadā Izraēlas armija savā bruņojumā ieguva Achzarit bruņutransportierus, šie 44 tonnas smagie monstri balstījās uz T-54/T-55 kaujas tanku bāzes. Izraēla iepriekšējos gados dažādās kaujas operācijas bija ieguvusi vairākus simtus šo kaujas tanku. Un tā vietā, lai tos iznīcinātu, viņi nolēma tos pārveidot par bruņutransportieriem.
Šajā mašīnā varēja sasēdināt 3 tankistus un 7 karavīrus. Karavīru iekļūšanai un izkļūšanai no mašīnas tika izbūvēta lūka tās aizmugurējā daļā. Lai to izdarītu, bija nepieciešams aizstāt oriģinālo motoru ar citu - mazāku un tika veiktas papildus izmaiņas šasijā un tanka konstrukcijā. Tāpat tika pievienotas papildu bruņas, lai uzlabotu aizsardzību un kaujas spējas.
Visi līdz šim aprakstītie bruņutransportieri bija bruņoti ar 7.62 mm ložmetējiem.
1990. gadu sākumā Izraēla veica kārtējo tanku transformēšanu par bruņutransportieriem, šoreiz viņi radīja Nakpadon. Šī 55 tonnas smagā mašīna balstījās uz Sho't Kal kaujas tanku bāzes, tāpat daļa no Nagmashot bruņutransportieru flotes tika uzlabota uz šo “standartu”. Šai mašīnai bija daudz labākas bruņas un uguns spēks, proti, tā bija aprīkota ar četriem 7.62 mm ložmetējiem un 60 mm mīnmetēju.
Mašīnā bija vieta 2 tankistiem un 10 karavīriem.
2005. gadā Izraēlas armijas testēšanai nodeva Namera bruņutransportieri, kurš balstījās uz vecajiem Merkava Mk. 1 kaujas tankiem. 50 tonnas smagā Namera tika aprīkota ar papildus bruņām, īpašu uzvaru liekot uz priekšējo mašīnas daļu, mašīnas apakšas daļu un "jumtu". Proti, mašīnas priekšai un jumtam tika uzlabota aizsardzību, lai to pasargātu pret ATGM un RPG, bet apakša daļai, lai uzlabotu aizsardzību pret mīnām.
Šajā bruņutransportieri var satilpt 11 cilvēku komanda, 3 tankisti un 8 karavīri. Šī mašīna papildus masīvajam bruņām ir aprīkota ar 12.7 mm attālināmi vadāmu ložmetēju un 7.62 mm manuāli vadāmu ložmetēju.
Ofek ir 60 tonnas smags bruņutransportieris, kurš balstās uz Izraēliešu kaujas tanka Merkava Mk. 2 bāzes. Šo mašīnu Izraēla testēja 2015. gadā ar mērķi izstrādāt platformu, kuru varētu izmantot kā komandcentru, pirmās palīdzības medpunktu vai vienkārši kā standarta bruņutransportieri. Šai kaujas mašīna var ietilpt 12 cilvēku liela komanda, no kuriem 2 ir tankisti, bet 10 karavīri.
2008. gadā Izraēla pieņēma savā bruņojumā Namer bruņutransportieri, kurš balstās uz Izraēlas modernākā tanka Merkava MK. 4 bāzes. Izraēla līdz šī gada beigām ir plānojusi saražot 170 šī tipa bruņutransportieru. Katrā no šīm mašīnam var ietilpt 12 cilvēku komanda, proti, 2 tankisti un 10 pilnība apbruņoti karavīri.
50 tonnas smagajam Namer ir tikpat labas bruņas kā Merkava Mk 4 kaujas tankam, papildus tam šai mašīnā ir integrēta elektroniskā kaujas sistēma, kas var novirzīt ienākošās ienaidnieku vadāmās raķetes no to mērķa, un Trophy sistēma, kas var iznīcināt raķetes un tanku raidītos lādiņus pirms tie trāpa mašīnai.
Namer ir viens no drošākajiem, ja ne drošākais bruņutransportieris pasaulē.
"Izraēla bija viena no pirmajām valstīm, kura izstrādājot bruņutehniku, kā prioritāti izvelējās savu karavīru drošību." Tā gan nav taisnība un ļoti aizmiglo iemeslus aiz noteiktām prioritātēm noteiktu militāro tehnoloģiju izstrādāšanas procesā. Viens no galvenajiem aspektiem jau kopš Pirmā Pasaules Kara ir bijis tieši bruņutehnikas (sākot ar tankiem) izturība (ko var saukt par "karavīru drošību" ) vai spēja izvairīties no iznīcības - to vienmēr veica caur ātrumu vai bruņu spējām.
Tavā priekšā var cepuri aut nost, un pat hūdija kapuci. Viens no retajiem spoku rakstu licējiem, kura rakstu uzreiz gribas lasīt, kā redz autora vārdu. Tik reti kas lasām ir, ka pēdejā pusgadā tik uz 2 rokām un pusotras kājas pirkstiem var saskaitīt kopā izlasīto rakstu skaitu.. nu teiksim tā - nevis lašītiem, bet izlašītiem. Sākšana un neizlasīšana līdz beigām bieži vien nozīmē zemu kvalitāti. Tā kā, bikses un cimdus nost Tavā priekšā!
Izreala kopuma diezgan priekszimiga valsts. No neka izveidojusi pasu drosako valsti savaa regiona un turpina augt, attistities. Skaidrs, ka loti liels ieguldijums no ASV puses naudas zina ir bijis, bet tik un taa es redzu Izrelu, kaa piemeru.
