Izcilākie izgudrojumi, ar kuriem tika pavērta jauna pasaule
Izcilākie izgudrojumi13
Pavēra ceļu elektrībai. Itāļu fiziķi Alesandro Volta ap 1800. Gadu izgudroja mūdienu elektriskās baterijas priekšteci – Voltas stavu. Ekperimenta iekārtu veidoja liels skaits pamīšus kārtās saliktu vara un cinka disku, kurus šķīra sālsūdenī izmērcēta drāna vai kartona gabals. Augšējo un apakšējo plāksni savienoja tievs metāla vads, un no šā staba Alesandro Volta ieguva nelielu elektrisko spriegumu.
Voltas baterijas pamatā bija mediņu Luidži Galvāni atklājums, ka beigtām vardēm raustās kājas, ja tās karājas vara āķos un tām pieskaras ar dzelzs nūjiņu. Volta no tā secināja : tā kā varžu ķermenī ir sāļus saturošs šķidrums, starp abiem metāliem plūst elektriskā strāva, liekot muskuļiem sarauties .
Alesandro Voltas bateija aizsāka visu pasauli aptverošu elekrifikāciju. 19.gadsimta turpmākajās desmitgadēs tai sekoja daudzi citi nozīmīgi izgudrojumi, ieskaitot Maikla Faradeja radīto pirmo elektrodzinēju, kas vēl vairāk veicināja elektroenerģijas izmantošanu.
Tvaika mašīna. Tvaika dzinējs izmanto ūdens tvaika enerģiju, lai veiktu mehānisku darbu. Tvaika mašīnas veicināja strauju industrializāciju un ļāva attīstīties mūsdienu sabiedrībai. Tomass Ņūkamens izgudroja pirmo tvaika mašīnu, ko izmantoja Lielbritānijas ogļraktuvēs. Tā gan nebija tik efektīva kā Džemsa Vata 1769. Gadā izgudrotā.
Sēnes ir izglābušas miljonus. Banāla aizmāršība 1928. Gadā ļāva izgudrot penicilīnu. Britu ārsts un pētnieks Aleksandrs Flmings, pārradies mājās no ceļojuma laboratorijā aizmirstu Petri trauciņu ar baktērijām –stafilokokiem.
Tajā bija ieviesies pelējums. Veicis trauciņa izpēti, Flemings atklāja, ka pelējums ir nonāvējis visas baktērijas. Mediķis izdalīja pelējuma saražotās vielas , ko nodēvēja par penicilīnu, un tādējādi ieguva pirmās antibiotikas pasaules vēsturēs. Tikai 1943. gadā ārsti veica pārbaudes ar cilvēkiem, un pēc tam tika uzsātka penicilīna ražošana. Kopš tā laika ar šo antibiotiku ārstē infekcijas.
Armija izstrādāja interneta priekšteci. 1969. Gada 29. Oktobrī. Plkst. 22:30 students Čārlzs Klains no datora Kalifornijas universitātes Losandželosā nosūtīja pirmo ziņu pa datortīklu AROANET. Līdz saņēmējam nonāca tikai divie pirmie burti no vārda login. Tomēr interneta priekštecis bija tapis.
Šo datortīklu sākotnēji bija izstrādājusi ASV aisardzības ministrijas aģentūra Advanced Research Projekt Agency(ARPA)