Šajā rakstā pastāsīšu par neordināriem atklājumiem par dažādām tēmām, sākot ar grizli lāčiem, laimes formulu, viltus kafiju un kafijas kvalitātes noteikšanu, kā arī par vardītēm ar ļoti interesantu vairošanās sistēmu. Ceru, ka patiks.
Raksts ir diezgan pagarš, tāpēc, slinkiem lasītājiem labāk uzreiz taisīt ciet.
Londrīnas Valsts universitātes (Brazīlija) zinātnieki izstrādājuši īpašu testu, ar kuru var izvērtēt kafijas kvalitāti. Tas ar 95% precizitāti var pateikt, vai kafijai nav pievienoti mieži, kukurūza, soja, kvieši, pupiņas, rīsi, ciete, sīrups, asajas sēklas vai brūnais cukurs. Šīs sastāvdaļas nav kaitigas, bet taču to pievienošana papildvielu statusā paaugstina ražotāja peļņu, turklāt pazemina dzēriena kvalitāti. Testā tiek izmantota dzēriena hromatogrāfija (krāsas) un statiskie instumenti. Kafijas papildvielas tiek atpazītas pēc cukura līmeņa pakāpes. Zinātnieki skaidro, ka šī metode ir būtiska, lai varētu konstatēt kafijas viltojumus, kuru skaits pasaules tirgū strauji pieaug. Jaunā metode palīdzēs atpazīt maltās kafijas viltojumus jau pirms to nonākšanas veikalu tīklos, restorānos un kafejnīcās.
Japāņu zinātnieki izpētījuši, kāpēc cilvēki atsevišķās situācijās mirkšņina biežāk, nekā tas būtu nepieciešams acu mitrināšanai un attīrīšanai. Tas notie, piemēram, ja cilvēks klausās lekciju un orators ietur pauzi, lasot grāmatu vai skatoties filmu - mirklī, kad mainās darbība. Proti - situācijās, kad ir jāizmaina uzmanības objekts un uzmanība ir jāpārslēdz no viena notikuma uz citu.
Vidēji cilvēks mirkšķina 15 līdz 20 reizes minūtē. Tas, pēc pēdējiem pētījumiem, ir vismaz par 10% vairāk nekā nepieciešams acs ābola funkciju uzturēšanai. Šīs organisma pārliekās rūpes ilgu laiku zinātniekiem bija nesaprotamas. Tad radās versija par to, k acu mirkšķināšana palīdz neironiem ''nomest'' šā brīža konkrēto stāvokli tā sauktajā uzmanības neirotīklā DAN (dorsal attentian network). Šī smadzeņu daļa palīdz identificēt interesējošo objektu un pārslēgt uz to uzmanību, novēršoties no cita, tai brīdī mazsvarīgāka, objekta. Pētījumos piedalījās brīvprātīgie, kuru smadzeņu darbība eksperimenta laikā tika kontrolēta ar datortomogrāfu. Eksperimenta dalībniekiem bija jāskatās atsevišķas epizodes no seriāla par misteru Bīnu. Pētījuma laikā zinātnieki sekoja DAN aktivitātēm, kā arī pētīja kā reaģē DAN antipods - pasīvās smadzeņu darbības tīkls DMN (default mode network). Eksperimenta rezultāti apliecināja, ka brīvprātīgo smadzenes pārgāja DMN režīmā, kad tie mirkšķināja acis ainu maiņas laikā vai arī mikropauzēs starp seriāliem. Savukārt DAN aktivitātes tai laikā kritās, ko uzskatāmi apliecināja asinsplūsmas izmaiņas konkrētajā smadzeņu reģionā. Šobrīd zinātniekiem vēl nav zināms, kāpēc cilvēka organisms smadzeņu uzmanības ''pārlādēšanai'' izmanto tik laikietilpīgu mehānismu, tāpēc tālākie pētījumi noteikti turpināsies.
Britu zinātnieki noskaidrojuši laimes formulu. Nekādas superķīmijas tur nav. Beidzot ir izdevies noskaidrot, kā cilvēks var justies pa īstam laimīgs - nevajag no dzīves gaidīt pārāk daudz. Ja jau sākotnēju jūsu pretenzijas nebūs tik lielas, tas i lielāka varbūtība, ka būsiet patīkami izbrīnīts par rezultātu. Vēl īsāk izsakoties - dienišķā laimes izjūta ir atkarīga no tā, vai viss notiek labāk, nekā esam vēlējušies. Un viss
Zinātnieki skaidro, ka bijuši ļoti izbrīnīti, cik būtisks faktors cilvēka dzīvē ir izrādījušās gaidas. pētījuma pirmajā posmā piedalījās 26 brīvprātīgie. Viņu smadzeņu aktivitāti testu laikā mērīja ar dažādu ierīču palīdzību. Uz šo rezultātu bāzes tika izveidots datorizēts modelis laimes izjūtu noteikšanai un mērīšanai. To, izmantojot speciālu smartfonu aplikāciju, pārbaudīja uz vairāk kā 18 000 brīvprātīgajiem. Rezultāti apstiprināja iepriekšējo pieņēmumu - pazemināts gaidu līmenis padara cilvēkus laimīgākus. zinātnieki secina - laime ir stāvoklis, kas atspoguļo nevis to, ka cilvēkam klājas labi, bet gan to, ka viņam klājas labāk nekā cerēts.
Zoologi pavēstījuši, ka grizli lāčie ir dabiskais diabēts. Šī diabēta forma veic svarīgu fizioloģisku funkciju un periodiski pazūd, lai pēc tam uzrastos atkal. Varenie grizli katru rudeni pamatīgi uzbarojas, ziemas miega periodā tie kļūst par visīstākajiem diabētiķiem, taču katru pavasari paši atveseļojas. Cilvēkiem, kuri sirgt ar otrā tipa cukura diabētu, šūnas zaudē spēju reaģēt uz insulīnu - hormonu, kas samazina cukura līmeni asinīs. Interesanti, ka grizli lāčiem insulīna līmenis asinīs ir nemainīgs. Šūnas, kas ir jutīgas pret insulīnu, pašas spēj ieslēgt vai izslēgt jutību pret to.
Enerģētiskos resursus, kas nepieciešami pārziemošanai, grizli uzkrāja nevis muskuļaudos vai aknās, kā tas notiek gadījumos, kad aptaukojas citi dzīvnieki, bet gan taukaudos. Tieši šis fakts ir vispārsteidzošākais, jo ir pretrunā ar atzinumu, ka cilvēkiem liekais svars ir viens no būtiskākajiem cukura diabēta riska faktoriem. zinātnieki uzskata, ka ;sis atklājums varētu ievērojami atvieglot jaunu ārstēšanas metožu izstrādi
Izrādās, vardes labi saprot, ko nozīmē vīrišķo pārstāvju deficīts populācijā. Ir mazas 17-22mm koku vardītes oophaga pumilio (bildē ir tieši šī suga), ko dēvē arī par zemeņu vardītēm. Tās mitinās Centrālamerikas tropu mežos. Katru gadu, kad iestājas pārošanās sezona, varžu mātītes pēc balss izvēlas labāko partneri - kuram tēviņam balss skaļāka, tā valdzinājumam mātīte ļaujas. tomēr izrādās, ka situācijās, kad tēviņi populācijā ir mazākumā, vardītes atmet serenāžu klausīšanos un skaļākās balss īpašnieka meklēšanu. tās vienkārši dodas pie tuvākā tēviņa neatkarīgi no tā, cik skaļa un aicinoša ir viņa balss.
