Ievērojamu cilvēku izgudrojumi dzērienu vēsturē5

Pirmā degvīna recepte ir atrodama 9.gs. beigās un 10.gs. sākumā dzīvojošā alķīmiķa Razesa traktātā. Tvaicēšanas produkciju alķīmiķi izmantoja eksperimentos, bet dakteri ārstēja visas kaites, tai skaitā arī vecuma iestāšanos. Ne velti viens no degvīna viduslaiku nosaukumiem ir „aqua vita”, tas ir „dzīvības ūdens”.

Medicīnas tēvu Hipokrātu droši var uzskatīt par vermuta tēvu.Viņš atklāja, ka, pievienojot Krētas salas izturētajam vīnam vērmeles un diktamnes ziedus, vīns iegūst ārstnieciskas īpašības un palīdz kuņģa slimību gadījumos. Vērmeles vēl šobaltdien ir galvenā vermuta sastāvdaļa, un vermuts tiek lietots kā aperitīvs.

Leģionārā groka radīšana ir angļu admirāļa Vernona nopelns. 18.gs. obligāts jūrnieku kontrakta nosacījums bija ikdienas ruma (līdz 55%) porcija. 1740. gadā admirālis ekonomijas nolūkos deva rīkojumu izsniegt jūrniekiem rumu, atšķaidot to ar ūdeni un uzkarsējot. Jaunā dzēriena nosaukums radās no admirāļa Vernona iesaukas - Grogrems, kuru jūrnieki bija devuši admirālim viņa neiztrūkstošā ūdens necaurlaidīgā zilā apmetņa dēļ.

Kolumbs eiropiešiem atklāja Ameriku, bet visiem pasaules gardēžiem – kakao.Kolumba sekotājs Heronimo de Agilārs pēc astoņus gadus ilgā gūsta indiāņu ciltī kā vienu no Jaunās pasaules brīnumiem minēja „čokolate”. Šo rūgteno dzērienu gatavoja no kakao koka augļiem un dzēra spēku atjaunošanas nolūkā. „Čokolate” bija demokrātisks dzēriens, kuru lietoja gan vienkāršie karotāji, gan cilts virsaitis. Tiesa, virsaiša dzēriens bija daudz saldāks, tam pievienoja medu un jaunas kukurūzas graudus.

Ap 1920. gadu Brodvejas dziedātāja Mērija iedvesmoja Ņujorkas bārmeni Ferdinandu Peti izveidot populāro kokteili „Asiņainā Mērija”.Kokteiļa nosaukums saistīts ar Mērijas sarkano tērpu un viņas aizraujošo skatuves temperamentu.

Antīko zinātnieku vienkāršais un praktiski noderīgais izgudrojums – tvaicēšanas aparāts – deva iespēju izgatavot dzērienus, kas stiprāki par 15%. Novērojot, ka tvaiks koncentrējas uz katla vāka, 4.gs. pirms mūsu ēras dzīvojošais Aristotelis, izpratis destilācijas procesu, aprakstīja to savā darbā „Meteorolog”. Pirmo tvaicēšanas aparāta detalizētu zīmējumu savā traktātā attēlojis mūsu ēras 3. – 4.gs. dzīvojošais grieķu alķīmiķis Zosims no Panopolisas. Aparāts sastāvēja no brāgas tvertnes, stikla lodes, kurā norisinājās kondensācija, kā arī no tvertnēm, kurās uzkrājās spirts. Pēc alķīmiķu domām iegūstamais šķidrums stiprumu un dedzinošās īpašības ieguva no atklātās uguns, uz kuras brāga tika sildīta, tāpēc to dēvēja par kvintesenci, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē – „piektais elements aiz zemes, gaisa, ūdens un uguns”, no kuriem pēc Aristoteļa uzskatiem veidota pasaule.

Daudzi alus cienītāji Vācijā par klasisku alus recepti uzskata to, ko apstiprinājis Bavārijas hercogs Vilhelms IV. 1516. gadā viņš izdeva pavēli par alus tīrību, kurā norādīts, ka alus jāvāra tikai no miežiem, apiņiem, tīra ūdens un ir aizliegts izmantot „citas drazas”. 19.gs. Kārlis Jozefs Napoleons Balings ieteica alus raksturošanai izmantot papildus jēdzienu „sākotnējais blīvums”. Tas nozīmē sausā atlikuma īpatsvaru neizrūgstošajā dzirā: jo augstāks sauso vielu īpatsvars procentos, jo augstāks spirta saturs rūgšanas procesā. Taču tieša atkarība nepastāv, jo dažādām alus šķirnēm ir atšķirīga rūgšanas procesa norise, un, pastāvot vienādam sākotnējam blīvumam, spirta saturs var būt dažāds. „Balinga grādi” tika atzīti alus darītāju vidū, un mūsdienās tos var ieraudzīt uz katras alus pudeles etiķetes.

Alus bundža ir apmēram 4000 gadu jaunāka par savu saturu. Metāla bundžas produktu konservēšanai pirmais sāka izmantot franču uzņēmējs Appers, apgādājot Napoleona armiju 1810. gadā. Alus ražošanu skārda bundžās uzsāka G. Krīgera kompānija 1935.gadā. Ideja bija tik lieliska, ka alus pārdošana pusgada laikā pieauga 5,5 reizes, bet bundžas kļuva par kolekcionēšanas priekšmetu. Gadu gaitā bundžu izskats mainījās, un tās attīstībā nozīmīga loma ir Ermalam Kleonam Freizam, kurš 1959. gadā izgudroja attaisāmo gredzenu. Tiek runāts, ka šī ideja esot ienākusi viņam prātā todien, kad viņš aizmirsis paņemt līdzi piknikā nazi.