TOP 10 sasniegumi, bez kuriem nebūtu iedomājamas mūsdienas!
Ievērojamākie Medicīnas Celmlauži28
1. Hipokrats – Iebilda pret māņticību. 460. – APM. 377. G.PR. KR. Hipokrats bija pirmais ārsts šā vārda mūsdienu izpratnē. Viņš norobežojās no apšaubāmām ārstniecības metodēm un priekšstata, ka saslimstot jāaspriežas ar dieviem. Tā vietā viņš centās ārstēt slimniekus, izmantojot savu apkopoto pieredzi, par to, kas iedarbojas uz organismu.
1. Darbodamies paša izveidotajā veselības klīnikā un medicīnas skolā Kosas salā, Hipokrats uzskatīja : ārstam jāizmeklē pacienti un jāpieraksta, kas liek cilvēkiem saslimt un vēlāk izveseļoties, lai tādējādi uzlabotu izārstēšanās iespējas. Uzskata, ka šis ārsts ir sarakstījis vairākus medicīnai veltītus darbus. Rakstu krājumā ''Cropus Hippocraticum'', apkopoti, grieķu medicīnas teksti, daži ir Hipokrata rakstīti. Tajā lasāms arī Hipokrata zvērests – solījums, kas izvirza ētiskas prasības ārsta darbam.
Andreass Vezālijs- Ļāva ielūkoties cilvēkā. 1514-1564 : organisms ir vienots veselums, kurā orgāni darbojas saskaņoti. Šādu fundamentāli jaunu uzskatu pauda beļģu ārsts Andreass Vezālijs 1543. Gadā publicētajā septiņu sējumu krājumā. ''De Humani Corporis Fabrica'' (Par cilvēka ķermeņa uzbūvi) Šis darbs bija pirmā zinātniskā anatomijas grāmata pasaulē. Gribēdams noskaidrot, kā darbojas ķermenis , viņš nevis tvērās pie astroloģijas, kā tolaik bija pierasts, bet gan veica līķu sekcijas. Viņš aprakstīja visu, ko atrada, un pierunāja kādu mākslinieku sīki attēlot cilvēka organismu.
1AAleksands Flegmanis- Ieguva zāles no pelējuma sēnes. 1881-195. 20gs. Beigās britu ārsts un bakteriologs nejauši atklājis, ka pelējuma sēnes ir noderīgas – tās nogalina stafilokoku baktērijas. Vēlāk viņš izgatavoja pirmo antibiotiku, no pelējuma sēnes izolējot penicilīnu. 1945. Gadā viņš kopā ar dieviem citiem zinātniekiem saņēma Nobela prēmiju par šīm zālēm, kas glābušas daudzu cilvēku dzīvības.
1. Luijs Pastērts – Atklāja mikroorganismus. 1822-1895 : sīki organismi, ko nevar saskatīt ar neapbruņotu aci, inficē organismu un padara mūs slimus. Ar šo atklājumus franču biologs lika pamatus mikrobioloģijai. Zinātnieks ne vien izskaidroja šo problēmu, bet arī 1881. gadā izstrādāja vakcīnu, kas pasargāja no inficēšanāš ar trakumsērgu. Vēl pēc četriem gadiem Pastērs pierādīja, ka vakcīna efektīvi iedarbojas, viņš izglāba kādu zēnu pēc suņa koduma.
Džozefs Listers - Lika ārstiem mazgāt rokas. 1827-1912 : iedvesmojies no Pastēra pētījumiem, britu Ķirurgs pirms operācijām sāka mazgāt instrumentus un rokas baktērijas nogalinošā šķidrumā – fenolā. To izsmidzināja arī operāciju telpā un tīrija brūces. Nāves gadījumu skaits saruka, un drīz vien šim ķirurga paraugam sekoja arī citi ārsti.
Karls Landšteiners – Padarīja asins pārliešanu drošu. 1868-1943 : 19gs. ārsti zināja, ka asins pārliešana var arī kaitēt. Tikai 1901. Austrietis atklāja asins grupas un ka to nesaderības dēļ veidojas antivielas. Viņš arī saņēma Nobela prēmiju.
Nilss Stensens – Skaidroja sirds uzbūvi : 1638-1686. Dānis ne vien ir ģeoloģijas pamatlicējas, bet arī sniedzis ieguldījumu medicīnā. Stensens mainīja priekšskatu par sirdi, kā dvēseles mājokli, apgalvodams, ka tas ir muskulis, kas pārsūknē asinis. Viņš arī bija pirmais, kas skaidroja sirds uzbūvi.
Džeims Jangs Simpsons- Anestezē sevi ar hloroformu. 1811-1870. Skotu ginekologs 1847. Gadā uz sevis izmēģināja hloroformu un tūdaļ zaudēju samaņu. Tā viņam radās ideja šo vielu izmantot operācijās un arī dzemdniecībā.
F. Kriks. Un Dž. Vatsons. – Izskaidroja iedzimtās slimības. 1916-2004 un 1928-2004. 1953. gadā abi zinātnieki atklāja DNS molekulas divkāršo spirāli. Veikums, kas novērtēts ar Nobela prēmiju, ļāva saprast, ka pārmantojam slimības, un pavēra ceļu jaunām ārstniecīas metodēm.