Pasaulei reiz pienāks gals, par to nav šaubu. Taču neviens no mums nespēj iedomāties, ka iemeslu tam ir neskaitāmi daudz. Daudz vairāk nekā tev šķiet. Vēlies par dažiem no tiem uzzināt? Tad droši turpini lasīt!
Iemesli pasaules galam8
59
1
Asteroīdi
To ko tie nodarīja dinozauriem, var izdarīt arī ar mums. Asteroīdi triecas pret Zemi katru dienu, taču lielākā daļa no tiem ir tik mazi, ka krītot sadeg atmosfērā, vai arī nokrīt tur, kur neviens tos nevar manīt. Apjomīga izmēra asteroīds, krītot cauri atmosfērai, nespētu sadalīties, tādējādi iznīcinātu visu civilizāciju uz Zemes. Eksperti lēš, ka Zemei šādi draudi pastāv reizi 10 miljonu gadu laikā.
Atomkarš
Šķiet, ka cilvēce ir piemirsusi par atomkara draudiem kopš Aukstā kara beigām, taču joprojām pastāv risks. Šis būtu labs brīdis norādīt uz to, ka pašreiz ieroči atomkara sākšanai ir daudz vairāk valstīm, nekā jebkad, konkrētāk, deviņām valstīm. Sakarā ar to, ka Ziemeļkoreja laiž gaisā savas raķetes kā konfetī, atomkara drauds ir joprojām pastāvošs.
Reklāma
Vulkāna izvirdums
Ja tev šķiet, ka vulkāna Eyjafjallajökull izvirdums Islandē, atpakaļ 2010. gadā radīja milzu problēmas, padomā vēlreiz. Aptuveni divus miljonus gadu atpakaļ notika neiedomājami liels vulkāna izvirdums tur, kur pašreiz atrodas Yellowstate nacionālais parks, ASV. Šī vulkāna izvirduma sekas bija prātam neaptveramas, tas radīja aptuveni 600 kubikjūdzes (2500 kubikkilometri) pelnu. Tas ir 10 000 reižu ļaunāk kā Eyjafjallajökull izvirdums. Būtu nepieciešami tikai pāris šādu izvirdumu, lai novestu Zemi pie tās ceļiem. Un nākošais Yellowstone vulkāna izvirdums var notikt ātrāk, nekā tev šķiet..
Magnētiskā vētra
Magnētiskās vētras notiek visu laiku. Saule sūta vilni pēc viļņa, ar lādētām daļiņām, un tie iet cauri mūsu atmosfērai ar ātrumu 4 miljoni jūdzes stundā. Lielas magnētiskās vētras veido nepārspējamus gaismas šovus, lielisks piemērs tam ir ziemeļblāzma. Taču lai vai kā, Zeme nav pieredzējusi liela apjoma magnētisko vētru aktivitāti kopš 1859. gada. Toreiz magnētiskā vētra bija tik intensīva, ka spēja aizdedzināt telegrāfa līnijas, taču tas viss bija pirms tehnoloģiju attīstības. Mūsdienās, kad mūsu dzīve ir atkarīga no tehnoloģijām, sekas ko varētu radīt šādas vētras ir neiedomājamas.
Cilvēka radīts melnais caurums
Jau kopš dienām, kad tika izgudrota pirmā atombumba atpakaļ tālajā 1945. gadā, zinātnieki ir lauzījuši prātus par to, vai enerģija, kura tiek palaista kustībā, spētu izraisīt katastrofiskas sekas. Bažas joprojām nav zudušas. Daudzi fiziķi uzskata, ka melnā cauruma draudu no atombumbas nav, bet neviens joprojām nav īsti pārliecināts par to.
Reklāma
Datorsimulācija, kurā mēs dzīvojam, tiktu restartēta
Šis iespējams ir visradošākais izskaidrojums tam, kā varētu pienākt pasaules gals. Ir pieņēmums, ka mēs visi dzīvojam milzīgā datorsimulācijā, kuru ir iespējams apturēt. Tas varētu izklausīties smieklīgi, taču zinānieki vēl joprojām nav noteikuši vai mēs nedzīvojam virtuālu dzīvi, kura ir veidota no kodiem. Iespējams viss, kas mums pieder, visa mūsu dzīve ir viena liela simulācija un viss, kas pašreiz notiek, atrodas kādā gigantiskā serveru istabā, tālu kosmosā. Ja tā ir taisnība, mēs varam cerēt tikai uz to, ka kāds neuzspiedīs ALT+F4.
Paldies, ka izlasīji, lai tev šī diena ir ar patīkamiem mirkļiem pilna, labu vēlot, Klusais Ābols. 
Tev patiks šie raksti
tikai blēņas. Drīz atkal kāds palaidīs info ka būs pasaules gals. Visi būs šokā. Un tad soc. tīklos būs bļa bļa bļa notiks tad un tad bļa bļa bļa visi mirsim. Zb.
