Sveiki visi lasītāji nu ir pienākusi 2 daļa ,vēlu jums patīkamu lasīšanu :)
1791.gadā 31.oktobrī angļu izgudrotājs Džons Bārbers ,uzlaboja Heigensa konstrukciju un pēc trīs gadiem Roberts Strīts (angļu teorētiķis) ieguva patentu uz savas oriģinālās konstrukcijas dzinēju.Abi angļi bija teorētiķi un ar tehniku nodarbojās sava prieka pēc ,nevienam no viņiem neienāca prātā uzmontēt dzinēju saviem ratiem.
Īsu bridi par sevi lika runāt brāļi Nipsi no Francijas .1807.gadā viņi ieguva patent uz savu dzinēju , kuru nosauca par Pyreophore
Tajā pašā gadā Šveicietis Fransuā de Rivāzs piedāvāja savu iekšdedzes dzinēja konstrukciju –atšķirība no lielgabaliem un Haigensa dzinēja,Rivazs kā degvielu izmantoja gāzi-ūdeņraža un skābekļa maisijumu 1813.gadā viņš jau uzbūvēja savu automobile ,tas bija 6 metrus garš un svēra vairak ka tonnu,bet pārāk tālu ar tādu nevarēja aizbraukt.
1860.gadā beļģis Etjēns Lenuārs .jau bija ļoti tuvu veiksmei automobīlim viņš bija uzstādijis divtaktu ūdeņraža dzinēju ,gāze tika iegūta ūdens hidrolizācijas procesā .1862.gadā Lenuārs ar savu spēkratu 18 km attālumā no Parīzes līdz Žonvilai 3 stundu laikā .Lenuāra dzinējs attīstīja ļoti kolosālu jaudu priekš tiem laikiem –pusi zirgspēka.Lenuāru var uzskatīt par pirmo autoinženieri ,kuram paspīdēja ari komerciāla veiksme ,1865.gadā Parīze darbojās jau 500 Lenuāra dzinēju,daži no tiem bija uzstādīti braucamrīkiem ,bet citi strādāja sūkņa stacijās ,jāpiebilst ka pirmie iekšdedzes dzinēji stipri atšķirās no mūsdienu dzinējiem ,kompresijas kamera ,kurā saspieda degmaisījumu,atradās ārpus darba cilindra.
Šoreiz + avansā.
