Hipotētiskas planētas, kas varētu eksistēt mūsu Saules sistēmā14

Pret-Zeme

Ceturtajā gadsimtā p.m.ē grieķu filozofs Filolajs ierosināja kādas planētas, kuru viņš dēvēja par Pret-Zemi, eksistenci. Viņš uzskatīja, ka Pret-Zeme vienmēr atrodas Saules sistēmas pretējā pusē no Zemes. Tas nozīmēja, ka Saule, Zeme un Pret-Zeme vienmēr būs uz vienas līnijas. Filolajs uzskatīja, ka Pret-Zeme no Zemes nav redzama, jo to vienmēr aizsedz Saule. Šodien mēs zinām, ka šāda planēta nekad nav varējusi eksistēt. Ja tomēr būtu, tad mēs to būtu redzējuši no Zemes, jo katru planētu Saules sistēmā ietekmē citu planētu pievilkšanās spēks. Merkura un Venēras pievilkšanās spēki būtu izmainījuši Pret-Zemes orbītu un pārbīdījuši to no savas pozīcijas uz Saules sistēmas pretējo pusi. Tas būtu to padarījis redzamu no Zemes. Pret-Zeme laika gaitā tuvotos Zemei, un beigu beigās abas planētas satiktos. Tālāk piepildītos viens no abiem scenārijiem. Zeme un Pret-Zeme sadurtos, radot Jauno Zemi. Vai arī tās būtu pagājušas viena otrai garām. Ja tā notiktu, abu pievilkšanās spēks būtu tik milzīgs, ka tās tiktu izsviestas jaunās orbītās.

Faetons

Vēl salīdzinoši nesen astronomi uzskatīja, ka starp Jupiteru un Marsu atradusies neatklāta planēta - Faetons. Hipotētiskās planētas eksistence šķita patiesāka, kad Džuzepe Piaci 1801.gadā atklāja pundurplanētu Cerēra. Gadu vēlāk Heinrihs Olbers atklāja, tolaik par planētu uzskatīto Pallādu. Olbers drīz saprata, ka Cerēra un Pallāda ir daļas no vienas un tās pašas planētas. Šī pārliecībāanostiprinājās, kad tika atklātas planētas Jūnona un Vesta. Cerēra, Pallāda, Jūnona un Vesta vēlāk tika pārkvalificēti par asteroīdiem un uzskatīti par hipotētiskās planētas Faetons atlūzām. Savulaik astronomi uzskatīja, ka Faetons nezināmu iemeslu dēļ sabrucis un sadalījies vairāk nekā 2000 asteroīdos, kuri tagad atrodas Asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām. Daži astronomi arī domāja, ka Faetons sabrucis pēc eksplozijas, tika iznīcināts sadursmē ar Jupiteru vai sadūries ar kādu citu debesu ķermeni. Daži domā, ka šis debesu ķermenis ir Nemezīda, hipotētiska zvaigzne, kas tiek uzskatīta par Saules dubultnieci. Tomēr mūsdienu astronomi ir kategoriski nolieguši Faetona eksistenci. Viņi apgalvo, ka asteroīdi Asteroīdu joslā vienmēr ir bijuši asteroīdi. Tie iestrēga starp Marsa un Jupitera orbītām un būtu izveidojuši planētu, ja vien Jupitera milzīgais pievilkšanās spēks tos neturētu pitiekamā distancē vienu no otra.

Planēta V

Pirms 3,8 miljardiem gadu Merkura, Veneras, Zemes, Marsa un Mēness virsmas sacaurumoja no debesīm krītošu asteroīdu gūzma. Zinātnieki sauc to par Vēlīno smago bombardēšanu. Tomēr, viņi nevar pierādīt, no kurienes šie asteroīdi nākuši. Daži zinātnieki ir nākuši klajā ar teoriju, ka asteroīdi nākuši no Planētas V atliekām, kas bijušas izkaisītas starp Marsu un asteroīdu joslu, kas mūsdienās atdala Jupiteru no Marsa. Zinātnieki domā, ka Planēta V bijusi mazāka par Marsu, kas varētu izskaidrot, kāpēc tās orbītu tik stipri izmainīja Jupitera un citu ārējo planētu pievilkšanās spēks. Planēta V drīz kļuva nestabila un ieklejoja asteroīdu joslā, izsviežot asteroīdus Marsa un citu iekšējo planētu virzienā. Pati Planēta V vēlāk tika iesviesta Saulē vai tālu Saules sistēmā un ietriecās citā planētā. Daži astronomi domā, ka tā ietriecās Marsā un izveidoja Borealis baseinu, kas aizņem aptuveni 40% Marsa virsmas. Citi astronomi apgalvo, ka hipotētiskā Planēta V nekad nav eksistējusi. Viņi domā, ka Vēlīnā smagā bombardēšana notika pēc tam, kad Jupiters un Saturns mainīja savas orbītas un izsvieda asteroīdus no asteroīdu joslas iekšējo planētu virzienā.

Nibiru

Nibiru ir hipotētiska planēta, kas it kā slapstās kaut kur mūsu Saules sistēmā. Kamēr NASA apgalvo, ka tā neeksistē, sazvērestību teorētiķi uzstāja, ka tā ir reāla un 2012. gadā ietrieksies Zemē. Zināšanām, Nibiru tiek dēvēta arī par Planētu X un to nevajadzētu jaukt ar hipotētisko Devīto planētu, kas arī tiek dēvēta par Planētu X. Līdz tai mēs vēl nonāksim. Saskaņā ar ekstravagantā pētnieka Zakarija Sitčina apgalvojumiem - šumeru vēsturiskajiem avotiem, īpatnēja Saules sistēmas planēta - ienācēja. Līdz mūsu dienām nonākušās šumeru ķīļraksta plāksnītes vēsta par to, ka ļoti sen saules sistēmā notikusi sadursme starp senplanētu Tiamatu un ienācēju planētu Nibiru. Katastrofas rezultātā radās mūsu Zeme, tai pievienojās Mēness un avārijas atlikumi izveidoja Asteorīdu joslu. Nibiru tikā turpināja savu ceļu. Šumeri Nibiru sauca arī par "ļauno planētu," jo katra tās ienākšana Saules sistēmā reizi 3600 gados izraisa jukas un katastrofas. Pēdējo reizi tā varētu but izsaukusi tā saucamos Lielos plūdus.

Devītā planēta

Devītā planēta ir vēl viena hipotētiska planēta, kas paslēpusies kaut kur mūsu Saules sistēmā. Atšķirībā no Nibiru, NASA un astronomi no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta domā, ka Devītā planēta patiešām varētu pastāvēt, lai gan nevienu ticamu un pārbaudāmu pierādījumu tam nav. Kalifornijas Tehnoloģiju institūta astronomi Konstantīns Batigins un Maikls Brauns ir pārliecināti, ka atraduši pierādījumus par Devītās planētas pastāvēšanu Saules sistēmā. "Tā būtu īsta reālā planēta," teica Brauns. "Kopš seniem laikiem ir atklātas tikai divas īstas planētas, šī varētu būt trešā. Tas ir diezgan ievērojams Saules sistēmas gabals, kurš vēl jāatrod, kas ir aizraujoši." Brauns piebilda, ka teorētiskā Devītā planēta, kura ir aptuveni 5000 reizes masīvāka par Plutonu, ir pietiekami liela, lai tā bez ierunām tiktu klasificēta kā planēta. Atšķirībā no pundurplanētām, Devītās planētas gravitācija būtiski ietekmē reģionu tās orbītas tuvumā. Tās esamība izskaidro vairākas Koipera joslas objektu īpatnības. "Lai arī sākotnēji mēs bijām visai skeptiski par šīs planētas eksistenci, turpinot pētīt tās orbītu un ietekmi uz Saules sistēmas ārējiem apgabaliem, mēs arvien vairāk pārliecinājāmies, ka tā tur ir," teica Batigins. "Pirmo reizi pēdējo 150 gadu laikā ir pierādījumi, ka Saules sistēmas planētu saraksts vēl nav noslēgts." Astronomi domā, ka Devītā planēta ir tāda paša izmēra kā Urāns vai Neptūns, tai ir 10 reizes lielāka masa nekā Zemei, un tā atrodas 20 reizes tālāk no Saules nekā Neptūns, kas kas nozīmē, ka devītās planētas apriņķošanas periodam būtu jāilgst teju 10 000 līdz 20 000 gadu.