Ap 1960 gadu ASV un Kanāda uzsāka HARP(High Altitude Research Project) kura ietvaros tika izskatītas iespējas, kā ar lielgabalu palīdzību varētu atmosfēras augšējos slāņos nogādāt dažādus objektus, kā piemēram, metroloģiskos balonus, satelītus, atomieročus un citas lietas, ko valdība vēlētos. Patiesībā, pat dažiem likās iespējams izstrādāt starpkontinentālu lielgabalu, ar kuru varētu iznīcināt mērķus PSRS. Bet visu pēc kārtas.
Šī projekta ietvaros tika izstrādāti vairāki lielgabali, bet mēs apskatīsim to, kas atradās Yumā, Arizonā. Šis konkrētais lielgabals balstījās uz modificēta 410 mm flotes lielgabala bāzes, kura oriģināli 20m garais stobrs tika pagarināts līdz 40 metriem. Rezultātā šis lielgabals spēja raidīt 180 kg smagus lādiņus ar 2100m/s lielu ātrumu pat 180 km augstumā.
Tieši tā, 180 km augstumā. Šim lielgabalam pieder pasaules rekords kategorija, par visaugstāk izšauto lādiņu, kas nav aprīkots ar raķešu dzinēju. Bet tas nebija viss, tika izstrādāti arī ar raķešdzinēju parīkoti lādiņi, kas spēja sasniegt mērķus pat 500km attālumā. Un teorētiski šādam lādiņam vajadzēja varēt nogādāt orbītā 22 kg smagu kravu.
Šo lielgabalu izstrādāja inženieris un ballistikas eksperts Geralds Bulls. Viņa gara darbs tika izstrādāts un izvietots trīs testa vietās un līdz mirklim, kad viņa projekts tika slēgts, valdība uz to bija iztērējusi apmēram 10 miljonus dolārus. Taču sadarbībā ar Kanādu bija viedokļu atšķirības un budžeta samazinājumi militārajiem mērķiem, lika novirzīt finansējumu citām jomām un projektiem, kuriem šie resursi ir vairāk nepieciešami.
Rezultātā projekts tika slēgts un testa vietas tika pamestas, piemēram, HARP testa vietā kas atradās Barbadosā, joprojām glabā savu lielgabalu kuru lēnam pārņem rūsa un daba.
*Nejauciet HARP (High Altitude Research Project) ar HAARP (High-Frequency Active Aural Research Program).
Uzreiz nak prata idiotiska profesora SHULCA milzigais un pilnigi nekaitigais lielgabals, jo ladinji aizgaja kosmosa un kljuva par maksligajiem zemes pavadonjiem (Z.Verns)
