Sveicināti spoki! Kā Jums sokas ar matemātiku? Man personīgi matemātika nekad nav padevusies un tā man asociējas ar migrēnām, stresa pilniem kontroldarbiem un špikeriem. Bet tomēr matemātikai ir arī sava " mistiskā " puse, kas liek spožākajiem prātiem pasaulē filozofēt par to, vai matemātika tika atklāta, vai izdomāta. Izlasiet šo rakstu un varbūt arī Jums liks aizdomāties! 
Fibonači ciparu secība un zelta proporcija5
153
0
Leonardo Pisano Bonači, arī pazīstams kā Fibonači, bija 12. gadsimta Itāļu matemātiķis kurš palīdzēja ieviest Indiešu-Arābu ciparu sistēmu Eiropā.
Fibonači daudz ceļoja gar Vidusjūru un tur viņš mācījās Indiešu-Arābu aritmētiku no vietējiem tirgoņiem. Pēc neilga laika Fibonači saprata, ka Indiešu-Arābu ciparu sistēma ir daudz labāka un vieglāka par Romiešu ciparu sistēmu, un 1202. gadā sarakstīja grāmatu Liber Abaci .
Fibonači savā grāmatā Liber Abaci piemin sekojošo neracionālo ciparu secību:
0, 1, 1, 2, 3, 5, 8, 13, 21, 34, 55...
Katrs cipars secībā ir divu iepriekšējo ciparu kopējā summa, kas turpinas bezgalīgi. Fibonači pats šo ciparu secību neizdomāja, bet gan atklāja savā "Zaķīšu domu eksperimentā ". Šī ciparu secība pirmo reizi tika pieminēta Indijā, pirms aptuveni 1,300 gadiem.
Reklāma
Fibonači ilgi domāja un prātoja par iedomu zaķīšiem, vēloties uzzināt cik daudz zaķīšu spētu sapāroties gada laikā no viena pāra. Viņš sāka ar diviem mazuļu zaķīšiem, puiku un meiteni, kuri izauga pēc mēneša. Zaķīši darot to kas tiem padodas vislabāk, sapārojās un nākamajā mēnesī vēl divi zaķīši piedzima (puika un meitene). Katru mēnesi jaunā paaudze izaug un sapāro jaunu atvasi. Tā tas turpinas 12 mēnešus.
Fibonači ar savu hipotēzi saprata, ka dotā mēneša zaķīšu pāru skaits ir iepriekšējā mēneša zaķīšu kopsumma ( ieskaitot gan jauno un veco paaudzi ), kā arī mazuļu pāru skaits dotajā mēnesī ir tāds pats, kā pieaugušo pāru skaits iepriekšējā mēnesī. Tā Fibonači atklāja šo slaveno nummuru secību.
Pārsteidzoši, Fibonači nummuru secība parādās dabā ļoti bieži. Šo secību var saskatīt puķu ziedlapiņu skaitā, čiekuru un ananāsu segzvīņās, gliemju čaulās, ābolu serdēs, koku zaros, saules puķēs... u.c
Reklāma
Bet tas vēl nav viss! Ja lielākos Fibonači secības skaitļus dala vienu ar otru, piemēram 144/89 tad rezultāts būs tuvu 1.618, kas arī ir pazīstams kā Phi Φ , jeb zelta proporcija. ( jo lielākus secības skaitļus dala, jo precīzāks rezultāts ).
Phi vērtiba jau bija pazīstama senajiem Grieķiem, un šo vērtību viņi izmantoja savā arhitektūrā, mākslā un marmora skulptūrās.
Reklāma
Vis pazīstamākais Grieķu skulptors, gleznotājs un arhitekts kas pielietoja Phi visos savos mākslas darbos bija Phidias, kā arī viņš strādāja pie viena no 7 pasaules brīnumiem - Partetona, jeb Atēnas Tempļa.
Phidias uzskatīja, ka viss kas tiek viedots pēc Phi proporcijas ir dabiski skaistāks un pievilcīgāks cilvēku acīm. Kā jums šķiet, vai viņam bija taisnība?
Tev patiks šie raksti
