Kas ir ekonomikas depresija vai krīze? Tas ir valsts dzīvē periods, kad sašaurinās ražošana. Šī krīze ietekmē visas iedzīvotāju grupas (laikam Latvija ar saviem 100 pedozāniem ir kāds izņēmums tikai?!) - no banķiera līdz laborantam un noliktavas pārzinim. Stradnieki fabrikās zaudē savu darbu. Rezultātā samazinās tirdzniecības apjoms. Veikaliem vairs nevajag tik daudz preču un tie ieņem mazāk naudas. Tas nodara zaudējumus bankām. Cieš visa ekonomika. Tā ir depresija. Ja tas viss notiek mazākos apmēros, tad tā ir ekonomikas lejupslīde.
Diemžēl ir jāatzīst, ka pēdējo 150 gadu laikā ir bijuši vairāki šādi ekonomikas lejupslīdes un augšupejas periodi. Viss notiek cikliski: augšupejai seko kritums, tam savukārt - pacēlums. Darbi atkal sokas, bizness plaukst, cilvēki priecājas (kā tas bija pirms krīzes 2008. gadā!
) Bet tad kaut kas notiek, kaut kas ir izdarīts nepareizi, pieļauta kāda kļūda, un sākas lejupslīde. Pēc kāda laika darbi atkal veicas labāk, un cikls sākas no jauna. (Latvijai šis cikls vēl nav atjaunojies, interesanti cik slikti būs, kad būs otrā "makslīgā krīze" - Latvijā ir ieviests eiro. 
).
Neviens nevar precīzi pateikt ekonomikas lejupslīdes vai depresijas celoņus. Šai parādībai nav viennozīmīga skaidrojuma, kuram piekristu visi ekonomisti. Valdības un biznesmeņi dara visu, lai izkļūtu no depresijas vai lejupslīdes, kad tā ir iestājusies, taču drošas izejas no tās nav.
