Droši vien jūs to nezināt: Kā zinātnieki gatavojas pasaules galam12

Pateicoties taupībai valstis varētu cilvēkus pabarot 2-3 mēnešus

Apokalipses gadījumā lielākā problēma nebūtu to pārdzīvot, bet gan izdzīvot pēc tam. Ūdeni nebūtu tik grūti atrast, bet grūtāk būtu ar ēdienu. Dažām valstīm ir rezerves neparedzētiem gadījumiem, bet ar tām tāpat pietiektu vien pāris mēnešiem.

Ģenētiķi vāc un uzglabā baktērijas, lai jūs neslimotu

Cilvēka ķermenis lielākoties sastāv no dažādām baktērijām, bet to daudzveidība samazinās. Lai izvairītos no dažādām slimībām, zinātnieki vāc noderīgās baktērijas speciālās ģenētiskās bankās. Pasaulē tādas ir četras. Pēdējā no tām ir izveidota Ķīnā, kur glabājas informācija par 300 tūkstošiem mikrobu un augu.

Zinātnieki ir izdomājuši no kā pārtikt gadījumā, ja nodzisīs saule

Atliek tikai nokrist vienam meteorītam vai notikt supervulkāna izvirdumam un saule nebūs redzama tuvākos 10 gadus. Līdz ar to nevarēs izaudzēt labību un ēdienu nāksies gatavot no sēnēm vai celulozes, kuru ir pārstrādājušas baktērijas.

Zinātnieki ir aprēķinājuši izdzīvošanas iespējas zombiju apokalipses gadījumā

Nav tāda vīrusa, kas pārvērstu cilvēkus par staigājošiem dzīviem miroņiem, bet tādi vīrusi ir sastopami dzīvnieku pasaulē. Gadījumā, ja kaut kas tāds tomēr sāktos, tad pēc aprēķiniem 9 mēnešu laikā lielākā daļa no cilvēces būtu kļuvuši par zombijiem. Lielākās izdzīvošanas iespējas ir tiem, kas patversies kalnos un mācēs aizsargāties.

Dažās valstīs bunkuru esamība ir noteikta ar likumu

Droši vien būsiet redzējuši veco laiku bunkurus, ar tiem ir viena nelaime, cilvēki tur varētu izdzīvot, bet nomirtu no bada pēc katastrofas, bet neskatoties uz to, arī mūsdienās daudzās valstīs ir bunkuri. Norvēģijā visām ēkām lielākām par 1000 kvadrātmetriem ir jābūt aprīkotām ar patversmi. Vācijā bunkuros patvertos 3% no iedzīvotājiem, Austrijā 30%, bet Zviedrijā 81%. Toties Šveicē pietiektu vietas arī ciemiņiem - 114%. Ir arī elitāri bunkuri, bet tāds būtu pieejams vismaz no 200 000 $

"Armagedona" scenārijs var atkārtoties, bet ir divi veidi kā to atrisināt

1998. g. iznāca filma par to, kā uz Zemi virzās milzīgs asteroīds, bet speciāla komanda aizlido uz to un saspridzina to divās daļās, tādējādi izvairoties no sadursmes.

Mūsdienās ir apzināti ap 20 000 debess ķermeņu, kas var nokrist uz Zemes (atcerieties kaut vai Čeļabisnkas meteorītu). Līdz ar to būtu vajadzīgs veids arī aizsardzībai pret tiem. Uz to varētu palaist taktisko kodolgalviņu, bet krietni uzticamāks variants (ja asteroīds ir pamanīts pietiekami ātri) būtu aizsūtīt kosmisko kuģi, kas to novirzītu no sadurmses vienkārši atrodoties tā orbītā.

Ir vakcīnu rezerves neeksistējošām slimībām

Pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem mutējis vīruss varētu izsaukt globālu pandēmiju vien 36 h stundu laikā. Lielākajās valstīs ir arī medikamentu un vakcīnu rezerves. Vakcīnas arī tiek uzglabātas tādām slimībām kā mēris.

Bils Geitss un Microsoft ir noslēpis programmu pirmkodus

Netālu no Spičbergenas sēklu glabātuves ir arī cita glabātuve, kur Microsoft uzglabā svarīgāko programmu un aplikāciju pirmkodus. Tie ir uz speciālas lentas, kas var uzglabāties 2000 gadus, un ir izlasāmi ar lupas palīdzību.