Vispirms būtu jādefinē loģiskās domāšanas kļūdas; nederīgi argumenti. Nederīgi argumenti ir kļūdas to pamatošanā vai arī kļūdas pašu argumentu loģikā, kas argumentu padara par metamu miskastē.
Tas ir kā caurums loģikā, piemēram - es tev parādu pierādījumus, kas demonstrē un pamato to, ka tev būs nesekmīga atzīme angļu valodā un tu izlem strīdēties pretī, sakot, ka esmu idiots, muļķis un tā tālāk. Varētu izskatīties, ka tu strīdies pretī ar leģitīmiem argumentiem, bet patiesībā tu izvairies no mana argumenta, tā vietā lai pateiktu argumentu pretī. Tu uzbrūc personai, otram argumentētajam, tā vietā, lai uzbruktu pašam argumentam. Šī ir ļoti populāra retorikas kļūda, un kā tu uzzināsi, lasot turpmāk, tādu ir ļoti daudz. Šī argumentatīvā kļūda, personīgais uzbrukums, saucas ad hominem, kas latīniski nozīmē ''(uzbrukt) otram cilvēkam''.
Ir divas lietas, ko vēlos pieminēt, pirms mēs dodamies tālāk. Pirmkārt, loģiskās kļūdas, sofisms, nepamatoti argumenti nebūt nav sliktas stratēģijas. Tās nav leģitīmas stratēģijas, jo loģiski tās ir metamas laukā. Bet tas nenozīmē, ka tās nav potenciāli ļoti spēcīgas, ļoti efektīvas, lai iespaidotu audienci un pat, iespējams, ļoti pavedinošas, pat ja mēs zinām, ka tās ir loģiskas kļūdas. Uztver tās kā šmaukšanās kodus, špikošanas paņēmienus kādā datorspēlē. Tās notiekti nav godīgs veids, kā spēlēt, un ja vēlies, lai tevi uzskata kā labu spēlētāju vai, ka spēli esi uzveicis, tev ir jāiztiek bez šmaukšanās kodiem. BET, ja tu tos kodus ieraksti, mēs melotu, ja mēs teiktu, ka tie kodi nepaaugstināja tavus panākumus, vai ne? No šī visa jēga tev ir spēt saprast, kad tiek izmantoti šmaukšanās paņēmieni, spēt saprast, kā šīs argumentatīvās kļūdas darbojas un prast būt kritiskam mediju patērētājam.
Šis neatspoguļo nekādus politiskos uzskatus, Tramps ir popkultūras ikona, kas tajā laikā pretendēja uz visspēcīgāko politisko sēdvietu ASV. Kā pagadījās, Tramps nekad nebija nopietni saistīts ar politiku un, balstoties uz dotajiem faktiem, ka viņa pieredžu kaudze atrodas citās profesionālajās sfērās kā, piemēram, bizness, nekustamais īpašums un tā tālāk, viņš cenšas sakasīt kopā leģitīmus argumentus. Kas ir acīmredzami - viņš nespēj atbildēt uz viņam uzdotajiem jautājumiem par viņa politisko pagātni efektīvā veidā, jo ja mēs domājam loģiski un apsveram to, kas tas tāds Tramps vispār ir un kāda ir viņa pieredze, viņa kampaņa būtu viens liels un neizdevies izsmiekls. Tādēļ tā vietā, lai cīnītos, kas, jau būtu zināms, būtu neizdevusies cīņa, Tramps ļoti efektīvi izmanto valodu viņa priekšrocībām. Saki ko gribi par Trampu kā politiķi, bet paskaties uz viņa kampaņas rezultātiem un kur viņš pašreiz atrodas. Tas izskata tik ļoti daudz par to, cik valodai un retorikai ir liels spēks, tādēļ - ja vēlies kļūt par Valsts prezidentu, paņem blociņu un sāc pierakstīt. Lietā tiks likta Trampa pirmā runa, kurā viņš pasludināja savu kampaņu cīņā par ASV prezidenta titulu.
