Mūsdienās ierīces, kuras bieži izmantojam informācijas uzzināšanai un citām darbībām ir datori, tāpēc nolēmu pastāstīt kādi ir to veidi.
P.S. Šeit nav iekļauti visi veidi, jo nevaru atrast par visiem informāciju.
Mūsdienās ierīces, kuras bieži izmantojam informācijas uzzināšanai un citām darbībām ir datori, tāpēc nolēmu pastāstīt kādi ir to veidi.
P.S. Šeit nav iekļauti visi veidi, jo nevaru atrast par visiem informāciju.
Klēpjdators jeb piezīmjdators (laptop, notebook) ir mazs līdznēsājams personālais dators, kas parasti sver 1-6 kilogramus, atkarībā no izmēra, materiāliem un citiem faktoriem.
Klēpjdatori parasti tiek darbināti ar vienu galveno bateriju vai ar ārēju maiņstrāvas adapteri, kas uzlādē bateriju, vienlaicīgi piegādājot enerģiju datoram. Daudziem datoriem ir arī 3 voltu baterija, kas darbina pulksteni un citas norises elektrības pārrāvuma gadījumā. Visi datora komponenti (izņemot barošanas bloku) ir iebūvēti korpusā. Dažiem klēpjdatoriem ir arī iebūvēts barošanas bloks. Korpusam ir atvāžams vāks, kas satur LCD ekrānu un aizvērtā stāvoklī nosedz tastatūru.
Klēpjdatori parasti satur visus tos pašus komponentus, ko parastie datori, tādējādi tie var nodrošināt tādu pašu funkcionalitāti kā parastie datori. Tā kā šeit to pašu funkcionalitāti nākas ievietot mazākā tilpumā un ir nepieciešams mazāks elektrības patēriņš (dzesēšanas problēmu un baterijas ietilpības dēļ), komponentiem bieži vien ir vājāki parametri un augstāka cena kā analogiem parasto datoru komponentiem. Klēpjdatoriem lielākā daļa komponentu parasti ir integrēta pamatplatē un nav nomaināmi.
Lieldators (angļu: mainframe) ir dators ar ļoti lielu operatīvo un arī iekšējo atmiņu. To parasti izmanto lielas iestādes, valdības u.c. Atšķirībā no superdatoriem, lieldatoriem ir raksturīga liela IO kapacitāte un laba savietojamība ar iepriekšējām versijām (mūsdienu lieldatori spēj darbināt pat 30 gadus vecas programmas).
Minidators (angļu: minicomputer) ir mazāku datoru klase, kura attīstījās 1960. gados un tika pārdota ievērojami lētāk kā lieldatori un vidēja izmēra datori no IBM un tā konkurentiem. Tagad tas ir reti pielietots nosaukums, kurš tika vēsturiski izveidots 1950. gadu sākumā, kad Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts nodeva ekspluatācijā 16 pozīciju datoru Whirlwind 1, kurā pirmo reizi bija izmantota ferītu gredzenu atmiņa.
Personālais dators (angļu: Personal computer vai PC) ir jebkurš dators, kura cena, izmērs un veiktspēja ir pielāgota individuālai lietošanai un ir paredzēta speciāli gala patērētājam, kurš ar šo iekārtu var darboties patstāvīgi un neatkarīgi.
Mūsdienās personālais dators var būt gan kā galda dators, portatīvais jeb klēpjdators vai planšetdators. Vispopulārākās operētājsistēmas personālajam datoram ir Microsoft Windows, Mac OS un Linux, kamēr vispopulārākais mikroprocesors ir x86 tipa. Personālā datora programmnodrošinājums pamatā sastāv no teksta redaktoriem, tabulu redaktoriem, datubāzu programmām un spēlēm, kā arī no neskaitāmām cita veida programmām. Mūsdienās personālajam datoram bieži vien ir ātrgaitas interneta pieslēgums, kas ļauj lietotājam piekļūt vispasaules tīmeklim un daudzu citu veidu resursiem.
Personālais dators var būt gan kā mājas, gan kā darba dators, kas atrodas lietotāja darba vietā un ir saslēgts lokālajā tīklā ar citiem darba datoriem.
Atšķirībā no agrīnajiem personālā datora lietotājiem, kuriem bija pašiem jāraksta datorprogrammas, lai varētu produktīvi izmantot savu datoru, mūsdienās datora lietotājiem ir plaša pieeja komerciālajām un nekomerciālajām datorprogrammām, kuras ir viegli instalējamas un saprotamas.
Plaukstdators jeb PDA (personālais digitālais asistents) ir plaukstā turamas ierīces, kuras sākotnēji tika izmantotas kā piezīmju grāmatiņas un/vai dienas kārtības plānotāji, taču ar gadiem ieguva plašāku pielietojumu. Vienkāršs PDA parasti sevī ietver pulksteni, kalendāru ar plānotāju, darbu sarakstu, piezīmju blociņu un vienkāršu kalkulatoru. Mūsdienīgi PDA var tikt pieslēgti internetam, izmantojot bezvadu, vadu vai mobilo tālruņu tehnoloģijas. Kā priekšrocība jāmin arī datu sinhronizācijas iespēja ar personālo datoru (PC).
Mūsdienīgs plaukstdators parasti ir spējīgs kalpot arī kā mūzikas/video atskaņotājs, diktofons, attālinātās kontroles pults (piemēram, TV), spēļu konsole, mobilais tālrunis, portatīvais TV u. c.
Mūsdienās plaukstdatorus ir izkonkurējuši viedtālruņi.
Planšetdators ir pārnēsājams dators, kam informācijas ievade galvenokārt notiek izmantojot skārienjūtīgo ekrānu, nevis tastatūru vai peli kā, piemēram, personālajam datoram.
Planšetdatori ir samērā jauns datoru veids, kas parādījās 2000. gadu sākumā, bet savu plašāku izplatību ieguva tikai ap 2010. gadu, kad tirgū parādījās kompānijas Apple Inc. izstrādātais planšetdatora iPad modelis.
Planšetdatori pēc pielietojuma veida var tikt iedalīti personālajos planšetdatoros un interneta planšetdatoros.
Planšetdatori mēdz ievērojami atšķirties no citiem datoru veidiem, tiem ir vairākas priekšrocības un trūkumi. Planšetdatori ir brīvi izmantojami apkārtējā vidē, piemēram, tos var ērti lietot stāvot vai guļot. Tie arī aizņem daudz mazāk vietas. Skārienjūtīgais ekrāns pieļauj daudz ērtāku programmu izmantošanu, kam uz personālā datora būtu nepieciešama peles palīdzība, piemēram, zīmēšana, attēlu rediģēšana, dažādu veidu datorspēļu spēlēšana, tomēr tas padara lēnāku datu ievades ātrumu, kam būtu nepieciešama tastatūra, piemēram, rakstot tekstus. Daudziem planšetdatoriem gan ir iespēja pieslēgt tās pašas perifērijas ierīces, ko personālajiem datoriem, tai skaitā arī tastatūru un peli.
Dominējošās planšetdatoru operētājsistēmas 2013. gada beigās ir iOS, kas ir kompānijas Apple izstrādāta, slēgta mobilā operētājsistēma, kas pieejama tikai šīs kompānijas produkcijā, un Google Android, kas ir atvērtā koda projekts, kuru izstrādājusi kompānija Google inc. Šo divu operētājsistēmu panākumus nosaka milzīgais lietotņu jeb lietotņu klāsts un atbalstošo iekārtu izplatība. Apple gadījumā — iPad un iPad mini produktu pārdošanas panākumi, Android gadījumā — Samsung Galaxy Tab, Acer Iconia, Asus EEE pad un citu pārdošanas panākumi.
Ir pieejamas arī citu izstrādātāju operētājsistēmas, tostarp Microsoft Windows 8, Samsung Bada, HP WebOS, Linux u.c., tomēr nelielā lietotņu izstrādātāju atbalsta dēļ tām nav izdevies piesaistīt vērā ņemamu lietotāju loku.