Kas ir Raspberry Pi?
Lēts (25$ vai 35$) un mazs (kredītkartes izmēra) dators, kas darbojas ar Linux
kodola bazētām operētājsistēmām un apveltīts ar plašu klāstu pieslēgvietu (USB,
HDMI, Composite, Ethernet) un iespēju paplašināt funkcionalitāti ar papildus
moduļiem caur terminālpieslēgvietu.
Raspberry Pi izveidošanas iemesli un mērķi:
Raspberry Pi idejas aizmetņi veidojušies 2006. gadā, kad Kembridžas
Universitātes mācībspēks Ībens Aptons (Eben Upton) izdarīja secinājumu, ka
datorzinātnes programmas abiturientu zināšanu līmenis programmēšanā un IT jomā
kopumā, salīdzinot ar iepriekšējām divām desmitgadēm ir būtiski krities. Skaidrojums
šim apstāklim tiek sniegts sekojošs. 80. un 90. gados topošie universitāšu studentientuziasti bija spiesti strādāt ar dažāda tā brīža personālā datora variantiem (ZX
Spectrum, Amiga, Commodore 64). Visi šie datori pat vienkāršu darbību veikšanai
pieprasīja lietotāja padziļinātas zināšanas par operētājsistēmu un datora uzbūvi. Tas
bieži vien mudināja lietotājus meklēt papildus zināšanas datorikas jomā, padziļināti
pētīt operētājsistēmas iespējas. Kādabisks rezultāts bija šādu entuziastu aizraušanās
ar programmēšanu un visbeidzot arītālākās karjeras saistīšana ar IT jomu.
90. gadu vidū situācija krasi izmainījās. Modernas kļuva operētājsistēmas
(Windows, MacOS) ar lietotājam draudzīgu grafisku saskarni, kas maksimāli
orientēta uz lietošanas vienkāršību cilvēkam, kurš neko daudz par datoru nezin.
Cilvēks apguva pamatdarbības, kā rīkoties ar datoru un ar to pietika, lai strādātu ar
izplatītākajām lietojumprogrammatūrām (teksta, tabulu redaktors utt.). Šāda situācija
nekādā veidā neveicināja padziļinātu datora un operētājsistēmas izpēti un rezultātā
entuziastu-programmētāju skaits krasi samazinājās. Priekš IT industrijas šāds
apstāklis ir nepieņemams, jo vēlme padarīt dažādus procesus aizvien datorizētākus un
datorvadāmus palielinās, taču profesionāļu, kas to varētu izdarīt nav pietiekoši daudz.
Ībens Aptons izdarīja secinājumu, ka situāciju varētu mainīt, ja tirgū parādītos lēta datorierīce ar atvērtā pirmkoda programmatūru, kura veicinātu jauniešus
eksperimentēt ar datoriem un to programmatūru. Ierīces lētums nodrošina to, ka tā
pieejama plašam interesentu lokam - jauniešu vecākiem nerodas ekonomiskas
problēmas nodrošināt savas atvases ar šādiem datoriem. Neveiksmīgu atvases
eksperimentu gadījumārezultāts būtu darboties nespējīga ierīce, taču bēda maza, jo
finansiālie zaudējumi ir mazi, atšķirībā no situācijas, kad nograuts tiek vairākus
simtus latus vērts mājas dators.
Tehniskā specifikācija
Raspberry Pi paredzēts ražot divos variantos. Modelis A un modelis B.
Sākotnēji bija domāts, ka modelis A tiks komplektēts ar 128 Mb SDRAM, bet
modelis B – ar 256 Mb. Vēlāk tika nolemts, ka abi modeļi tiks komplektēti ar 256 Mb
SDRAM. Tādējādi vienīgāatšķirība starp modeli A un B ir sekojoša: modelim B ir
par vienu USB portu vairāk un ir Ethernet 10/100 ports.
Izmērs 85.60mm x 53.98mm x 17mm
Svars: 45g
Cena :Modelim A – 25$, B – 35$ (bez PVN); reālā izplatīšanas
cena Eiropas Savienībā (modelis B) - £31.86 jeb Ls ~27
(ieskaitot PVN un piegādi pa pastu);
Oficiālie izplatītāji: Premier Farnelland RS Components
Procesors (CPU) :ARM11 (ARM1176JZFS) ar peldošo punktu, arhitektūra
ARMv6;
VideoCore IV (GPU): spēj atstkaņot Blu-Ray kval. video, atbalsta H.264 @ 40 Mbit/s 1080p30, atbalsta OpenGL ES2.0 and OpenVG;
skaitļošanas jauda: 1Gpixel/s, 1.5Gtexel/s or 24 GFLOPs
Atmiņa (SDRAM): 256 Mb (izmanto gan CPU, gan GPU)
Tīkls:Ethernet 10/100 (tikai modelim B), Wi-FI tikai caur USB
adapteri
Video :HDMI (atbalsta arīskaņas pārraidi) un Composite RCA
Audio: 3.5mm stereo izeja (ieeja tikai caur USB ierīcēm), HDMI
USB: USB 2.0 (modelim A – viena ligzda, modelim B – divas)
Barošana: 5v caur micro USB (vai 4xAA baterijas) vai GPIO
termināli; strāvas nodrošināšanas prasības – 500mA
modelim A (2.5W), 700mA modelim B (3.5W)
Datu uzglabāšana :SD/MMC/SDIO atmiņas kartes līdz 32Gb
Ievadierīču (pele, klaviatūra) pieslēgšana: Tikai caur USB portiem
