Cilvēka bioluminiscence, trīsdimensionālas leduspuķes, precīzi strukturēti akmens stabi, zemūdens ornamenti, zirnekļu tīklu lauki, nāvīgi ezeri un varavīkšņu koki - tas viss šajā rakstā par iespaidīgiem fenomeniem, kurus mums piedāvā pati māte Daba.
Dabas fenomeni9
571
1
Bioluminiscence
Bioluminiscence ir gaisma, ko rada ķīmiska reakcija ar dzīvu organismu. Bioluminiscence noris dzīvā organismā, piemēram, tā pati gaisma, ko izstaro jāņtārpiņi vai dziļūdens zivis. Lielākā daļa dzīvo organismu, kam piemīt bioluminiscence, dzīvo okeānā, un tikai daži – uz zemes. Tas ir apbrīnojami, taču vēl interesantāks ir atklājums, kuru piefiksējuši japāņu zinātnieki.
Respektīvi, arī cilvēkam piemīt bioluminiscence. Zinātnieki ir uzņēmuši vairākus attēlus, kuros parādās gaisma, ko izstaro cilvēka ķermenis. Lai arī jau vairākus gadus ir zināms, ka visi dzīvie organismi izstaro kaut nelielu daudzumu gaismas, ko rada ķīmiska reakcija šūnās, šī ir pirmā reize, kad cilvēka izstarotā gaisma ir fiksēta ar kameru palīdzību. Zinātnieki apraksta, kā ir fotografējuši brīvprātīgo eksperimenta dalībnieku ķermeņu augšējās daļas ar super-jutīgām kamerām vairāku dienu garumā. Rezultāti parāda, ka gaismas daudzums, kas tiek izstarots 24h ciklā, visspēcīgākais ir vēlā pēcpusdienā, bet vājākais – naktī –, un ka spēcīgāku gaismu izstaro tieši vaigi, piere un kakls. Būs tādi, kas tūlīt teiks, ka fotogrāfijās noteikti ir iemūžināts ķermeņa izstarotais siltums. Tā nav – savādi, bet ķermeņa punkti, kas izstaro spēcīgāko gaismu, nesakrīt ar fotografētiem termālajiem punktiem eksperimenta dalībnieku ķermeņos. Gaisma gan ir tūkstoš reižu vājāka, kādu spēj uztvert cilvēka acs.
Leduspuķes
Nē, ne tās, kas parādās uz logiem. Šīs īpašās leduspuķes varētu saukt par trīsdimensionāliem dabas veidojumiem, kas veidojas apkārt noteiktiem augiem un kokiem. Kad temperatūra apkārt šiem augiem un kokiem nokrītas zem nulles, savukārt to iekšējā temperatūra ne, uz to virsmas tiek izspiests ūdens – šis process ir visai līdzīgs svīšanai. Tas savukārt rada trauslu ledu, kas tiek arvien spiests uz āru, tādējādi veidojot dažādas fantastiskas ledus figūras.
Bazalta stabi
Bazalta stabi ir akmens veidojumi, kas radušies no biezām, strauji atdziestošām lavas straumēm. Bazalts ir vulkānisks iezis. Pēc tam, kad lava ir izlauzusies virs zemes, izkusušie ieži, tostarp bazalts, atdziest un sacietē. Kad lava sacietē, tā saraujas, lūst un plaisā. Kad saraušanās norisinās vienlīdzīgi novietotos centros, rodas sešstūraina struktūra.
Bazalta stabu veidojumi kā, piemēram, Velna torņi (attēlā) ir izraisījuši cilvēkos apbrīnu un mulsinājuši tos jau no seniem laikiem.
Zemūdens smilšu ornamenti
Šie savādie zīmējumi vai veidojumi tika un tiek uzieti dziļi zem ūdens, uz jūras gultnes. Šie veidojumi smiltīs ir apmēram divarpus metrus plati un klāj Japāņu jūras dibenu, katrs no tiem ir unikāls. Vēl pavisam nesen neviens šos zemūdens veidojumus smiltīs nespēja izskaidrot, tomēr noslēpums tika atklāts.
Vainīgās izrādījās mazas zivtiņas. Balonzivs tēviņi, ne vairāk kā 13cm gari, sit spuras pret smiltīm, lai radītu šos apbrīnojamos ornamentus ar cerību pievilināt mātītes.
Zirnekļu tīklu lauki
Pirmajā acu uzmetienā izskatās gluži tā, it kā būtu uzsnidzis pēkšņs sniegs. Taču tā nav – tie ir simtiem, tūkstošiem zirnekļu tīkli, kas klāj laukus. Šī spokainā parādība Austrālijas laukos ir miljoniem zirnekļu nopelns. Kādēļ tā?
Pavisam vienkārši – kad plūdu laikā gar Vaga Vaga pilsētu Jaundienvidvelsā traucās no krastiem izgājušie ūdeņi, zirnekļi tika spiesti meklēt patvērumu kaut kur augstāk.
Tev patiks šie raksti
, jācer, ka kāds noslīcis lops sarūpēs viņiem pietiekami mušu!
)
