Spoileris - diezgan ilgi.
Šajā rakstā es nedaudz teorētiski paanalizēšu idejas par to kā un kad cilvēki varētu ierasties citās zvaigznēs ārpus Saules sistēmas.
Spoileris - diezgan ilgi.
Šajā rakstā es nedaudz teorētiski paanalizēšu idejas par to kā un kad cilvēki varētu ierasties citās zvaigznēs ārpus Saules sistēmas.
Teiksim, ka nav jābrauc nekur tālu, bet te pat uz vistuvāko zvaigzni no mūsu Saules sistēmas. Tā ir Proxima Centauri, kas atrodas nieka 4.3 gaismas gadu attālumā.
Gaismas gads ir mērvienība, kas izsaka gaismas veikto attālumu gada laikā, jeb 9,500,000,000,000 km. Jāņem vērā, ka sekundē gaisma veic attālumu, kas apskrein apkārt zemeslodei 7 reizes.
Labas ziņas, ja cilvēki kādreiz ar kosmoskuģi sasniegs gaismas ātrumu, tad ar šo kuģi varētu tur nokļūt 4 gadu laikā. Problēma: tas nav iespējams pat teorētiski, jo lai sasniegtu tādu ātrumu, vajag bezgalīgi daudz enerģijas.
Ātrākais ātrums cilvēka radītam objektam ir helios 2 solar probe (bildē), kurš sasniedza 70'000m/s
Ja šo kosmoskuģi virzītu uz tuvāko zvaigzni ar ātrumu 70 tūkstoši m/s, tad tas nonāktu galamērķī pēc 19'000 gadiem.
Ja kosmoskuģis varētu izlīst cauri laika un vietas tunelim (warmhole) tad tur varētu nokļūt ātrāk. Protams šāds ceļošanas veids vēl nav izdomāts, jo lai izveidotu laika tuneli, vajag anti-matēriju, un nevienma nav ne jausmas kā to iegūt.
Attēlā redzams, kā izskatītos warmhole (teorētiski)
Ja tur kaut kā noskļūst, tāpat tur nav ko darīt.
Proxima Centauri ir salīdzinoša maza zvaigzne, kura tika atklāta 1915. gadā, un līdz šim tika uzskatīts, ka ap zvaigzni riņķo tikai gāzu milži (gāzu planētas kā Saturns un jupiters), taču 2016. gadā tika atkālts, ka ap to riņķo planēta Proxima Centauri B, nedaudz leilāka par Zemi, un, iespējams, atrodas labdabīgajā zonā, jeb tādā attālumā no savas zvaigznes, lai temperatūra uz virsmas varētu ļaut ūdenim būt šķidram. TAČU pagaidām izskatās, ka uz planētas radiācija no zvaigznes ir pārāk stipra tādēļ, diemžēl, dzīvība šādā vietā nav iespējama.
NASA šobrīd nodarbojas ar nano kuģu izstrādi. Tie būs vieglāki par 1 gramu, bet spēs sasniegt 1/5 gaismas ātruma.
4. ".. anti-matēriju, un nevienma nav ne jausmas kā to iegūt." - kā tad nu nav!! Daļiņu paātrinātājos ne tik tas vien ir iegūts. Jausmas ir vairāk nekā vajag. Problēma ir, ka pat dažu antimatērijas daļiņu radīšanai ar šobrīdējām tehnoloģijām vajag milzu enerģiju. Kas attiecas uz tārpējam, tad teorija runā tieši par to, ka nepieciešama milzīga enerģija tanī vietā, lai itkā "atvērtu" tārpeju un antimatērija būtu šīs enerģijas ieguves veids. Tāpat tārpejas nav vienīgais teorētiskais ceļošanas veids, tiek spriests arī par teleportāciju, bet tas, protams, vairāk atgādina zinātnisko fantastiku nekā zinātni, lai gan elementārdaļiņu līmenī teleportācija ir jau veikta.
5. Tās nu gan ir blēņas. Tad jau uz Marsa un Mēness arī nav ko darīt. A ko ta mēs tur lienam?
ātrākais ātrums ir 70000kmh nevis m/s. Ja būtu 70000m/s, tad satelītu varētu aizsūtīt pa nepilniem 20 gadiem, jo 70000m/s ir apmēram 4,3 reizes lēnāk nekā gaisma. 70000km/h ir zem 20000m/s
Masks plānoja sūtīt mikrosatelītus, kurus varētu uzdzīt līdz 20000m/s ātrumam, un sūtīt Centaura alfa, un apmēram pēc 65 gadiem, ja nekas ar tiem satelītiem nenotiks starpzvaigžņu sistēmā, varētu saņemt kādu ziņu no tuvākās zvaigznes.
Šī brīža lielākā problēma ir RTG ģeneratora darbības laika ierobežojums, jo radioaktīvais elements ceļojuma laikā ir kaut kādā veidā jāpadara neaktīvs, lai pēc tam galamērķī aktivizētos, sāktu ražot elektrību un attiecīgi uzsāktu datu pārraides.
Voyager 1 un 2 zondes apmēram pēc 40 gadiem apklusīs uz vsiem laikiem, jo RTG ģenerators vairs neražos strāvu, kas vajadzīga datu nosūtīšanai uz zemi.