Man ir aptuveni šādas domas šajā sakarībā:
1) Ja daudzi joprojām līdz galam netic pat lielajām valūtām, kuras emitē lielas oficlālas varas, kāpēc būtu jāuzticas kaut kam kreisi emitētam? Uzkrāšana ir ļoti svarīga lieta, bet ir maz kā tāda, ar kā palīdzību varētu labi uzkrāt. Pat privātīpašums nav gana droši.
2) Daudzi bļauj, ka bankām nevar ticēt, mēģina glabāt eirkus "zeķē", bet neapzinās, ka, ja būs totāls banku krahs, Eiropā vai pasaulē, tad tas eiro papīrītis tikpat nepalīdzēs, ekonomika vienkārši apstāsies. Nepalīdzēs arī kriptovalūta.
3) Tāpat kā ar akcijām, valūtu kursiem utml, domāju, ka arī kriptovalūta ir veids kā spekulēt.
4) Par cik kriptovalūtas ir orientētas uz anonimitāti, ir iespējami nelegāli darījumi, kas lielajām varām var sākt nepatikt, tāpat kā ar kreisajām bankām. Vienā dienā autoritātes var pateikt viss - operācijas ar kriptovalūtām ir krimināli sodāmas.
5) Tāpat kā naudu no maka vai bankas, kur garantija, ka tev šifru failus no datora vai cita nesēja nevar nospert?
6) Šodien gan nopietnus šifrus uzlauzt ir teju nereāli, bet tas ir šodien. Nespekulēšu ar teorijām par kvantu datoru ieviešanu, kas vispār apgriezīs datorzinātni kājām gaisā, bet zināms risks pastāv arī šifru uzlaušanas sakarībā. Tad, kā Pelēkais Vilks izteicās, konkrētā kriptovalūta būs vien dažu elektronu vērta. Piemēram, zeltu tīri fizikāli sintezēt šodien praktiski nav reāli, teorētiski gan kodolreakcijās kādu atomu var sintezēt, bet enerģijas patēriņš būtu totāli neadekvāts. Arī izplatījumā, cik saprotu, tas ir pietiekami rets metāls.
Par cik sacelta tāda ažiotāža, tad ar kolēģiem ITšņikiem ar lielu stāžu izrunājām šos jautājumus un bijām aptuveni vienisprātis šajos jautājumos.