+ video.
Grupa zinātnieku ir attīstījuši jaunu teoriju, kas pauž, ka bailes no zirnekļiem jeb arahnofobija kļuva par mūsu DNS sastāvdaļu evolūcijas laikā. Šādus secinājumus zinātnieki ir ieguvuši, veicot virnki dažādu pētījumu.
+ video.
Grupa zinātnieku ir attīstījuši jaunu teoriju, kas pauž, ka bailes no zirnekļiem jeb arahnofobija kļuva par mūsu DNS sastāvdaļu evolūcijas laikā. Šādus secinājumus zinātnieki ir ieguvuši, veicot virnki dažādu pētījumu.
Zirnekļi agrīnās evolūcijas stadijās cilvēcei radīja ļoti lielas briesmas. Tik lielas, ka šie radījumi pat apdraudēja cilvēku kā sugas izdzīvošanu. Āfrikā, agrīnā cilvēka avolūcijā tie, kam bija labas spējas pamanīt zirnekļus (un citus bīstamus mošķus) krietni pārdzīvoja savus mazāk uzmanīgos un acīgos kolēģus.
Džošua Jaunais (Joshua New) no Kolumbijas universitātes: vairākas zirnekļu sugas ar spēcīgu, parasti mugurkaulniekiem raksturīgu indi apdzīvoja Āfriku ilgi pirms tur parādījās cilvēkveidīgie. Pēc cilvēkveidīgo parādīšanās, tie ir līdzpastāvējuši desmitiem miljonu gadu.
Cilvēki tika pakļauti ilglaicīgam, neparedzamam un nozīmīgam riskam sadurties ar ļoti indīgu zirnekli savā toreizējā dzīves vidē. Jebkurš indīgā zirnekļa kodiens varēja beigties ar letālām sekām.
Pat ja cilvēkam paveicās un zinekļa kodiens to nenonāvēja, Melnās atraitnes (piemēram) kodiens toreizējā pasaulē varēja atstāt "veiksminieku" nespējīgu un nevarīgu uz vairākām dienām vai pat nedēļām, tādējādi to pakļaujot milzīgām briesmām no citiem plēsējiem.
Kāds pētījums pārbaudīja, cik ātri cilvēki attēlā spēj pamanīt zirnekli salīdzinājumā ar citiem bīstamiem radījumiem.
No 252 pētījuma dalībniekiem, lielākā daļa zirnekļus pamanīja un atpazina kā zirnekļus daudz ātrāk kā citus mošķus un objektus, kas arī bieži izraisa bailes.
Taču, ir arī citas teorijas, kas cenšas izskaidrot populārās cilvēku bailes no zirnekļiem.
Plymouth universitātes psiholoģijas profesors Džons Maijs uzskata, ka tās ir zirnekļu garās un leņķainās kājas, tumšās krāsas un neparedzamās kustības, kas zirnekļveidīgos padara tik nepatīkamus cilvēkiem.
Profesors Maijs: "Zirnekļi vienkārši ietilpst "visās tajās kastēs" (atbilst visiem kritērijiem), un gluži kā jebkura cita fobija, tai attīstoties cilvēka prātā, cilvēks var kļūt bailīgs pat no bildēm ar šiem radījumiem".
"Mums patīk gaiši un krāsaini taureņi un mārītes, bet zirnekļi ir tumšās krāsās ar garām, leņķainām kājām un to formai un krāsai ir ļoti spēcīgas un negatīvas asociācijas".
"Tā pat mēs esam ļoti jūtīgi pret lietām, kuras mēs ar saviem acu kaktiem pamanām izlienam no stūriem un nekavējoties tos ieraugām, beztam kukaiņveidīgie pārvietojas ātri un neparedzami".
Maijs pauž vēl kādu teoriju - viņš norāda, ka bailes no zirnekļiem, iespējams, attīstās no sociālās uzvedības. Bērna vecumā cilvēks drīzāk kļūs anarhofobisks, ja tas redzēs, kā vecāki vai brāļi un māsas reaģē pret zirnekļiem ar bailēm.
Kā redzams, jaunajai teorijai pagaidām vēl ir pretinieku un acīm redzot tās pierādījumi vēl nav spējusi pārliecināt visus zinātniekus, līdz ar to zinātniekiem vēl ir jāpastrādā un jāpapēta šis jautājums.
Tikmēr varam padiskutēt par to, kāpēc tu baidies no zirnekļiem?
Vari arī paskatīties video, kā no zirnekļiem baidās citi.
ja reiz tas ir dns, tad kā varēja gadīties,ka zirnekli cilvēks uzlūko par laimes simbolu?
Zirnekļi un čūskas mani nesatrauc, bet tie lidojošie ar dzeloņiem gan.
Čukovskis vainīgs. Muha - Cakatuha autors. Ja ne Tu, tad tavi vecāki vai vecvecāki bērnībā lasīja šo darbu un saprata, ka odi un mušas ir pozitīvie tēli, bet zirnekļi - monstri. Līdzīga situācija ir ar gliemežiem, kuri bērnu literatūrā iemantojuši pozitīvo tēlu, mani vēl tagad sirdzapziņa moka, kad nogalinu tos kaitēkļus.