Sveiks. Aizsākšu jaunu rakstu sēriju, kurā varēsiet saņemt atbildes uz dažādiem ar zinātni saistītiem jautājumiem.
Atbildes uz interesantiem ar zinātni saistītiem jautājumiem7
Vai Nibiru jeb Planēta X tiešām pastāv? Planētas Nibiru vārds ik pa laikam pavīd plašsaziņas līdzekļos, taču šajā gadījumā ir runa par sagrozītu vai pat klaji melīgu informāciju. Piemēram, apgalvots, ka tā jau 2009.gadā ar neapbruņotu aci novērota no vairākām vietām, bet pērn bijusi redzama no visiem pasaules reģioniem. Tāpat ar Nibiru saista dabas katastrofas, kas mūs sagaidot 2018. un 2019.gada mijā, kad svešās planētas gravitācijas dēļ nobīdīšoties Zemes ass, izraisot postošas klimata pārmaiņas. Nibiru izraisītu pasaules galu dažādi pareģi mums sola ne pirmo reizi. Jau 2003.gada mijā tika sacelta ažiotāža, ka šī planēta paiešot tuvu garām Zemei, izraisot polu pārvietošanos, katastrofālus plūdus un zemestrīces. Astronomi zinot patiesību, tikai to slēpjot. Šāds scenārijs neīstenojās, bet varbūt tagad Nibiru piekritējiem ir labāki argumenti? Apgalvojumu, ka otrā pusē Saulei, raugoties no Zemes, ir planēta, ko mēs neredzam, atspēko NASA kosmisko aparātu "STEREO" uzņemtie attēli. Abi aparāti katrs no savas puses lido ap Sauli un fotogrāfē visu, kas aiz tās atrodas. Mums nezināma planēta tur nav atrasta. Ja pieņem, ka Nibiru ir Jupitera lieluma planēta, kas apriņķo Sauli 3600 gados un šā gada nogalē sasniegs Zemes orbītu, var aprēķināt tās atrašanās vietu. Patlaban planētai būtu jāšķērso asteroīdu josla starp Marsu un Jupitera orbītu un jābūt redzamai pie debesīm kā ļoti spožam spīdeklim vienlaikus ar Veneru, Jupiteru un Marsu. Planēta arī nevar būt redzama tikai no Dienvidpola - tādā gadījumā to varētu novērot visā dienvidu puslodē. Tāpat patiesībai neatbilst informācija, ka Nibiru var saskatīt Oriona zvaigznājā, kas novērojams visur pasaulē. Aprīlī, kamēr Orions bija redzams rietumos neilgi pēc saulrieta, tajā varēja saskatīt tikai labi zināmās zvaigznes. Kopumā jāteic, ka Nibiru, tāpat kā vairākas citas hipotēzes par gaidāmām katastrofām, kairina sazvērestību teoriju cienītaju ziņkāri, bet atrast zinātnisku pamatojumu tām nav iespējams.
Kāpēc cilvēki piedzīvo miega paralīzi? Miega paralīze ir īslaicīgs visa ķermeņa, arī ekstremitāšu un galvas, kustību spēju zudums neilgi pirms iemigšanas (hipnagoģisks stāvoklis) vai pēc pamošanās (hipnopompisks stāvoklis). Cilvēks jūtas pamodies un pie pilnas apziņas, bet nespēj ne pakustēties, ne parunāt, ne mainīt elpošanas ritmu, piemēram, ieelpot dziļāk. Miega paralīze var norisināties vienlaikus ar redzes, dzirdes vai taustes halucinācijām. Tāpēc tā bieži tiek raksturota kā nepatīkama vai pat biedējoša, un to apvij dažādi mīti un neparastas hipotēzes, piemēram, cilvēki to skaidro ar lietuvēna uzbrukumu vai citplanētiešu veiktu nolaupīšanu. Pēc ārstu domām, šis miega traucējums var rasties dažādu savstarpēji nesaistītu iemeslu dēļ, piemēram, pēc ilgstoša bezmiega perioda vai kā psihisku saslimšanu blakusparādība. Tāpat miega paralīze var izpausties kā cita traucējuma - narkolepsijas - sastāvdaļa. Narkolepsiju, visticamāk, izraisa miega un nomoda līdzsvaru regulējošo smadzeņu centru darbības traucējumi. Ta izpaužas, cilvēkam jebkurā diennakts laikā vairākas reizes nekontrolēti īslaicīgi ieslīgstot miegā. Zinātnieki uzskata, ka arī miega paralīzi izraisa līdzīgi traucējumi smadzeņu darbībā. Pēc pētnieku domām, šis stāvoklis ir saistīts ar REM jeb ātro acu kustību miega fāzi, kurā mēs redzam sapņus. Piedzīvojot miega paralīzi, smadzeņu garoza jau ir aktīva jeb "pamodusies", bet muskuļi joprojām ir atslābināti un nedarbojas. Šāda epizode var ilgt no dažām sekundēm līdz pat 20 minūtēm. Tā beidzas spontāni vai arī ārējā kairinājuma ietekmē, piemēram, cilvēkam izdzirdot kādu skaņu vai jūtot pieskārienu.
Cik liela ir asteroīdu josla? Ap Sauli riņķo ne vien planētas, bet arī daudz sīku debess ķermeņu, ko sauc par asteroīdiem. Lielākā daļa no tiem atrodas 180 miljonu kilometru platā joslā starp Marsu un Jupiteru. Salīdzinājumā ar planētām tipiska asteroīda orbīta ir vairāk izstiepta elipse. Turklāt asteroīdi neriņķo vienā plaknē kā planētas - dažiem orbitālā plakne var veidot pat 30 grādu lenķi ar planētu orbitālo plakni. Tas skaidrojams arī ar asteroīdu sadursmēm. Līdz šim astronomi novērojuši vairāk nekā pusmiljonu asteroīdu, bet, visticamāk, to ir vēl vairāk, tikai tie ir pārāk sīki. Vietas pietiek visiem, jo starp diviem asteroīdiem ir vidēji miljons kilometru.
Kā cilvēka organismu ietekmē dusmas? Dusmas, tāpat kā citas emocijas, regulē smadzeņu daļa, ko zinātnieki devē par limbisko sistēmu. To veido gan evolucionāri senāki un tāpēc dziļāk smadzenēs novietoti apgabali, gan arī tādi smadzeņu garozas apvidi, kas ir zīdītāju smadzeņu ārējā un evolucionāri visjaunākā daļa. Ierasti tiek uzskatīts, ka smadzeņu garoza ir saistīta ar apziņu un emociju kontroli. Cilvēkiem tā ir daudz augstāk attīstīta nekā citiem zīdītājiem, bet primitīvākām dzīvnieku sugām tās var nebūt nemaz. Skenējot smadzenes, pētnieki ir noskaidrojuši tos apgabalus, kas ir aktīvi dusmu uzliesmojuma brīžos. Aktīva ir tā smadzeņu garozas daļa, kas saistīta ar emocionālu impulsu interpretāciju, piemēram, atmiņā veicot salīdzinājumus, kā arī vairāki pieres daivas apgabali, kas nosaka lēmumu pieņemšanu, impulsu apslāpēšanu un izlemšanu, vai attiecīgā uzvedība ir sociāli pieņemama.
Kā izgatavo cukura vati? Cukura vate sastāv tikai no cukura un krāsvielas. Tā ir itin vienkārši pagatavojama, ja vien ir pieejama šim nolūkam izveidotā ierīce. Cukura vates aparāta vidū ir tvertne, kurā ieber cukuru un sakarsē. Cukura kristāli izkūst un pārtop par šķidrumu. Tvertnei rotējot ap savu asi, šķidrais cukurs centrbēdzes iedarbībā tiek izsviests ārā caur sīkiem caurumiņiem. Nonācis saskarē ar gaisu, tas strauji atdziest un kļūst porains. Tik īsā laikā cukurs nepaspēj atkal pilnīgi kristalizēties, tāpēc veidojas visiem labi zināmie garie pavedieni. Pavedieni sakrājas pie malām traukam, kas aplikts apkārt tvertnei ap šķidro cukuru. Ja gar malu novelk ar kociņu, pavedieni aplīp ap to, un cukura vate ir gatava ēšanai. Ja uz cukura vates uzlej ūdeni, pavedieni tūdaļ pat izsķīst un katrs var redzēt, ka visu lielo vates piku veido tik vien kā divas ēdamkarotes cukura.
Cik ātri lidmašīna pārvietojas pavējā? Ja lidmašīna iekļūst spēcīgā strāvplūsmā, tās ātrums var ievērojami palielināties. Vienkāršā valodā runājot, ātrās strāvplūsmas ir gaisa upes augstu debesīs. Parasti tās atrodas 9000-10 500 metru augstumā, tieši tur, kur ir visintensīvākā aviosatiksme. Ziemā strāvplūsmas ātrums var sasniegt pat vairāk nekā 400 km/h. Ja tam pieskaita parastas pasažieru lidmašīnas ātrumu - apmēram 900 km/h -, iegūstam, ka attiecībā pret Zemes virsmu tā pārvietojas daudz ātrāk par skaņu, kuras ātrums augstāko atmosfēras slāņu zemajā temperatūrā ir apmēram 1060 km/h. Tomēr tas nenozīmē, ka lidmašīna sasniedz virsskaņas ātrumu, jo attiecībā pret apkārtējo gaisu tā joprojām pārvietojas ar savu parasto ātrumu. Tāpēc nepastāv risks, ka lidmašīna varētu sadurties ar skaņas triecienvilni. Un labi vien ir, jo parastas lidmašīnas korpuss nepavisam nav būvēts tā, lai izturētu vibrācijas, kas rodas, lidmašīnai sasniedzot skaņas ātrumu. Brīžiem strāvplūsmas maina virzienu, tomēr pārsvarā gaiss tajās pārvietojas no rietumiem uz austrumiem. Piloti seko līdzi strāvplūsmu prognozēm, jo pārvietošanās kopā ar tām ļauj ietaupīt degvielu.