Atbildes uz interesantiem ar zinātni saistītiem jautājumiem7

Cik liela ir asteroīdu josla? Ap Sauli riņķo ne vien planētas, bet arī daudz sīku debess ķermeņu, ko sauc par asteroīdiem. Lielākā daļa no tiem atrodas 180 miljonu kilometru platā joslā starp Marsu un Jupiteru. Salīdzinājumā ar planētām tipiska asteroīda orbīta ir vairāk izstiepta elipse. Turklāt asteroīdi neriņķo vienā plaknē kā planētas - dažiem orbitālā plakne var veidot pat 30 grādu lenķi ar planētu orbitālo plakni. Tas skaidrojams arī ar asteroīdu sadursmēm. Līdz šim astronomi novērojuši vairāk nekā pusmiljonu asteroīdu, bet, visticamāk, to ir vēl vairāk, tikai tie ir pārāk sīki. Vietas pietiek visiem, jo starp diviem asteroīdiem ir vidēji miljons kilometru.

Kā cilvēka organismu ietekmē dusmas? Dusmas, tāpat kā citas emocijas, regulē smadzeņu daļa, ko zinātnieki devē par limbisko sistēmu. To veido gan evolucionāri senāki un tāpēc dziļāk smadzenēs novietoti apgabali, gan arī tādi smadzeņu garozas apvidi, kas ir zīdītāju smadzeņu ārējā un evolucionāri visjaunākā daļa. Ierasti tiek uzskatīts, ka smadzeņu garoza ir saistīta ar apziņu un emociju kontroli. Cilvēkiem tā ir daudz augstāk attīstīta nekā citiem zīdītājiem, bet primitīvākām dzīvnieku sugām tās var nebūt nemaz. Skenējot smadzenes, pētnieki ir noskaidrojuši tos apgabalus, kas ir aktīvi dusmu uzliesmojuma brīžos. Aktīva ir tā smadzeņu garozas daļa, kas saistīta ar emocionālu impulsu interpretāciju, piemēram, atmiņā veicot salīdzinājumus, kā arī vairāki pieres daivas apgabali, kas nosaka lēmumu pieņemšanu, impulsu apslāpēšanu un izlemšanu, vai attiecīgā uzvedība ir sociāli pieņemama.

Kā izgatavo cukura vati? Cukura vate sastāv tikai no cukura un krāsvielas. Tā ir itin vienkārši pagatavojama, ja vien ir pieejama šim nolūkam izveidotā ierīce. Cukura vates aparāta vidū ir tvertne, kurā ieber cukuru un sakarsē. Cukura kristāli izkūst un pārtop par šķidrumu. Tvertnei rotējot ap savu asi, šķidrais cukurs centrbēdzes iedarbībā tiek izsviests ārā caur sīkiem caurumiņiem. Nonācis saskarē ar gaisu, tas strauji atdziest un kļūst porains. Tik īsā laikā cukurs nepaspēj atkal pilnīgi kristalizēties, tāpēc veidojas visiem labi zināmie garie pavedieni. Pavedieni sakrājas pie malām traukam, kas aplikts apkārt tvertnei ap šķidro cukuru. Ja gar malu novelk ar kociņu, pavedieni aplīp ap to, un cukura vate ir gatava ēšanai. Ja uz cukura vates uzlej ūdeni, pavedieni tūdaļ pat izsķīst un katrs var redzēt, ka visu lielo vates piku veido tik vien kā divas ēdamkarotes cukura.

Cik ātri lidmašīna pārvietojas pavējā? Ja lidmašīna iekļūst spēcīgā strāvplūsmā, tās ātrums var ievērojami palielināties. Vienkāršā valodā runājot, ātrās strāvplūsmas ir gaisa upes augstu debesīs. Parasti tās atrodas 9000-10 500 metru augstumā, tieši tur, kur ir visintensīvākā aviosatiksme. Ziemā strāvplūsmas ātrums var sasniegt pat vairāk nekā 400 km/h. Ja tam pieskaita parastas pasažieru lidmašīnas ātrumu - apmēram 900 km/h -, iegūstam, ka attiecībā pret Zemes virsmu tā pārvietojas daudz ātrāk par skaņu, kuras ātrums augstāko atmosfēras slāņu zemajā temperatūrā ir apmēram 1060 km/h. Tomēr tas nenozīmē, ka lidmašīna sasniedz virsskaņas ātrumu, jo attiecībā pret apkārtējo gaisu tā joprojām pārvietojas ar savu parasto ātrumu. Tāpēc nepastāv risks, ka lidmašīna varētu sadurties ar skaņas triecienvilni. Un labi vien ir, jo parastas lidmašīnas korpuss nepavisam nav būvēts tā, lai izturētu vibrācijas, kas rodas, lidmašīnai sasniedzot skaņas ātrumu. Brīžiem strāvplūsmas maina virzienu, tomēr pārsvarā gaiss tajās pārvietojas no rietumiem uz austrumiem. Piloti seko līdzi strāvplūsmu prognozēm, jo pārvietošanās kopā ar tām ļauj ietaupīt degvielu.