Ak šī aizraujošā zinātne! Vai zinājāt, ka zinātnieki veica kalmāra smadzeņu skenēšanu ar magnētiskās rezonanses aparātu? Cik lieli bija paši senākie melnie caurumi? Šīs un citas ne mazāk aizraujošas lietas var izlasīt šajā rakstā.
Aizmirsti par problēmām kopā ar šīm dīvainajām zinātniskajām ilustrācijām4
124
0
Attēls no: www.facebook.com
Tu negribi saskrieties ar valzirgu
90-tajos gados biologs Ronalds Ārts Kasteleins veica valzirgu galvas anatomijas pētījumus un radīja dažādas ilustrācijas. Šīš bildes parāda valzirga redzes leņķi dažādās situācijās. Nez kāpēc, bet tā ilustrācija šķiet kā nākusi no komiksu grāmatas.
Attēls no: www.eurekalert.org
Sēnēm arī ir jūtas
Šīs dejošās sēnītes ir ilustrācija nopietnai zinātniskajai publikācijai par augu imūnsistēmu. Pētījumā tika noteikts, ka augu imūnsistēma reaģē tikai tad, ja saskaras ar noteiktu hitozāna veidu (izcelts priekšplānā). Hitozānam ir vairākas variācijas (aizmugurējā plānā), no kurām tikai dažas cukura vienības iekļauj arī etiķskābi. Notiekot sēnīšu infekcijai un izdaloties vienam noteiktam hitozāna paveidam augu imūnsistēma noreaģē, šis pētījums var palīdzēt izveidot augu vakcīnu.
Attēls no: www.zmescience.com
Kalmāra MRI
Kalmāri ir dumji dzīvnieki? Zinātnieki veica smadzeņu skenēšanu un atrada 145 jaunus nervu ceļus. Interesants atklājums. Izrādās MRI der arī dzīvnieku pētīšanai, ne tikai cilvēkiem.
Attēls no: phys.org
Ak nē, tikai ne cianodrakons!
Viena no globālo sasilšanu izraisošām gāzēm ir metāns. Tā var rasties dažādos procesos, kā bioloģiskos, tā arī tehnogēnos. Tomēr viens no dabīgajiem procesiem ir metāns rašanās no cianobaktērijām. Faktiski šīs arhaiskās baktērijas to izelpo. Diezgan nepārprotama ilustrācija, vai ne?
Attēls no: phys.org
Odi cietēji
Japānas nacionālais Psiholoģijas institūts veica pētījumu par to, kas nepatīk odiem. Mums nepatīk odi, bet, kas kaitina viņus? Viens no faktoriem ir temperatūra. Sasniedzot noteiktu temperatūras līmeni, ieslēdzas TRPA1 sensors, kas atbild par dabīgajiem kairinātājiem. Atklājās, ka mērenās joslas odiem ir krietni zemāka izturība pret augstām temperatūrām.
Attēls no: sciencebulletin.org
Kosmiskā zivs?
Tā ir ilustrācija procesam sauktam par elektronu absorbēšanu. Atoma elektronus absorbē atoma kodols un protoni pārvēršas par neitroniem emitējot neitrīno. Zinātnieki atklāja, ka zvaigznēs esošais neons var absorbēt tik daudz elektronu, ka rada zvaigznes sabrukšanu un pārveidošanos par neitronu zvaigzni. Lūk tādi briesmoņi mīt kosmosā.
Attēls no: www.heaven32.com
Ļoti noderīgs pirmatnējā melnā cauruma izmērs
Tieši tik liels ir pirmatnējais melnais caurums - 9 cm. Patiesība tā ir notikumu horizontu robeža, bet objekta masa ir 5 reizes lielāka nekā Zemes masa. Ilustrācija nav muļķīga, bet tomēr kaut kāda dīvaina, lai arī ļoti vienkārša un uzskatāma.
Tev patiks šie raksti
