DNS ir dzīvības atslēga, bez kuras tā nav iespējama. Taču daudzas lietas par gēniem un pašu DNS ir vai nu pārprastas vai arī joprojām nav skaidras līdz galam.
6 mīti par gēniem un DNS13
733
0
Mīts
Identiskajiem dvīņiem ir 100% līdzīgs DNS
Patiesība
Cilvēka ķermenī nav pat divu šūnu ar 100% līdzīgu DNS. Šūnām daloties, dubultojas arī DNS. Taču tas nenotiek precīzi, un katrā dalīšanās reizē uz visu DNS kopumu tiek pieļautas 3-4 kļūdas. Tas nav daudz, jo cilvēka DNS sastāv no 3,2 miljardiem nukleotīdu. Vairums šo kļūdu neko nedara - tās klusiņām sēž. Bet dažkārt nelaimīgas sakritības rezultātā šādi var rasties vēzis.
Mīts
Cilvēkam ar šimpanzi ir 98% līdzīgs DNS
Patiesība
Šie dati nav viennozīmīgi. Šis cipars - 98% - ir balstīts uz primitīvu DNS sekvenču salīdzinājumu, un, pēc tā vadoties arī cilvēkam un kāpostam ir 50% kopīgu gēnu. Kā piemēru var ilustrēt blakus noliekot divas kaudzites ar 100 lego klucīšiem - mēs varam saskaitīt, ka abās kaudzītēs ir 98 sarkani klucīši, un papildus cilvēkam ir vēl divi zili un šimpanzei ir vēl divi zaļi klucīši. Bet netiek ņemts vērā tas, kādā secībā gēni ir izkārtoti (gēnu lineārā secība ir ļoti nozīmīga). Netiek ņemts vērā gēnu kopiju skaits (daudzi gēni mūsu organismā ir divās, trijās un pat desmitos kopiju). Ņemot visus šos faktorus vērā, līdzība nokrītas pat krietni zem 90%.
Reklāma
Mīts
Ieviest svešus gēnu kādā organismā ir nedabiski
Patiesība
Gēnu inženierija ir asu diskusiju objekts. Daudzās debatēs GI pretinieki uzsver, ka gēnu pārnese no viena organisma uz otru ir nedabiska. Bet patiesībā dabā tas notiek nepārtraukti un to sauc par horizontālo gēnu pārnesi. Baktērijas ir īsteni meistari šajā jomā. Iedod baktērijai randomu DNS, un tā uzsūks to sevī un sāks to lietot tā, it kā tas būtu viņas pašas. Tas ir tikpat jocīgi kā tad, ja pie norautas rokas cilvēks varētu sev pielikt suņa kāju un tā nekavējoties pieaugtu un kalpotu tagadējam īpašniekam tikpat labi kā iepriekšējam. Ir arī citi piemēri. Baktērijas gēni var pārceļot uz rauga sēnēm. Dažas vaboles ir ieguvušas gēnus no saviem vienšūņu parazītiem. Laputis ir ieguvušas gēnus no sēnēm. Malārijas parazīts ir ieguvis gēnus no cilvēka. Mūsu šūnu spēkstacijas mitohondriji reiz bija baktērijas, kuras vienkārši kādā brīdī izdomāja ielīst citā šūnā un tad gandrīz visus savus gēnus uzdāvināja saimniekam. Un tagad pasakiet - ar ko tomāts ar leduszivs gēnu ir dīvaināks par visu iepriekšminēto?
Mīts
Nozieguma vietā atrastais DNS ir izšķirošs pierādījums noziedzinieka vainā
Patiesība
DNS nepasaka, kad tu biji nozieguma vietā. DNS ir ļoti stabila - to var izdalīt pat no neandertāliešu zobiem. Neviena analīze nepateiks to, vai tu nospļāvies alejā tai pašā brīdī, kad izmeti līķi, vai arī stundu vai dienu pirms nozieguma. Pat DNS atrašana uz līķa nav izšķiroša - tas var pārnesties gluži nejauši ar pieskārienu vai caur notraipītām virsmām. Protams, ja tavu spermu atradīs noslepkavotas prostitūtas pārgrieztajā rīklē, tad tevi notiesās par slepkavību - nav šaubu. Bet tādas lietas notiek daudz, daudz retāk nekā tu vari iedomāties.
Mīts
97% DNS ir "lūžņu" DNS, kas patiesībā neko nedara
Patiesība
Patiesi, tikai 3% gēnu kodē proteīnus un reāli ietekmē pašu organismu. Atlikušie 97% sastāv no vienkāršiem sekvenču atkārtojumiem un defektīviem gēniem, kuri nekodē proteīnus. Taču tas nenozīmē, ka viss šis DNS ir nekam nederīgs. Piemēram, tas kalpo kā matrica, uz kuras var notikt eksperimenti ar jauniem gēniem. Otrkārt, tas palīdz regulēt gēnus - lielu DNS apjomu var sarežģītāk izkārtot telpā un izveidot sarežģītāku regulācijas sistēmu. Kā piemēru var dot salīdzinājumu ar datora cieto disku - nav taču ērti strādāt ar datoru, kurš ir tik ļoti piedzīts ar svarīgu informāciju, ka jaunai tur praktiski nav vietas.
Reklāma
Mīts
Organismam ir nepieciešami visi gēni
Patiesība
Tā ir vēl dīvaināka nekā varat iedomāties. Jā, daži gēni patiesi izraisa slimības vai pat nāvi pie to izslēgšanas. Piemēram cistiskā fibroze (biezu gļotu uzkrāšanās elpceļos un aizkuņģa dziedzerī) vai krāsu aklums (defektīvas redzes šūnas). Taču vairumu no jūsos esošajiem gēniem var gluži vienkārši izslēgt un tas nekādi neietekmēs jūsu ikdienas dzīvi. Tas atklājās salīdzinoši nesen. Zinātnieki strādāja ar pelēm, nejauši izslēdzot gēnus, un tad milzīgā ziņkārē gaidīja rezultātus. Bet viņi savā ziņā vīlās - pelītes absolūtajā vairākumā piedzima normālas un dzīvoja tā, it kā nekas nebūtu mainījies. Tas līdzinātos situācijai, kur jūs no rūcoša motora randomi izrautu pa vienai detaļai 100 reizes un atklātu to, ka tikai vienā gadījumā tas noslāpst. Izrādās, ka reti kurš gēns veic unikālas funkcijas, un lielākoties to var aizstāt citi gēni.
Tev patiks šie raksti
