50 no 200 pierādījumiem kāpēc Zeme nav rotējoša lode!49

17. Olbera Paradokss (Olber’s Paradox) apgalvo, ka, ja kosmosā patiesi būtu miljardiem zvaigžņu, kuras būtu Saules, tad mūsu naksnīgā debess būtu pilnībā izgaismota. Kā Edgars Alens (Edgar Allen) ir teicis: " Ja zvaigžņu secība būtu bezgalīga, tad debesu fons būtu vienotā dzidrumā un nebūtu absolūti nekādas jēgas visā tajā fonā, kurā nespētu eksistēt zvaigzne. " Patiesībā Olbera "Paradokss" nav mazāks paradokss par eksperimenta "George Airy's" "izgāšanos". Abi patiesībā lieliski atspēko heliocentrisko rotējošās bumbas modeli.

18. Caur šiem diviem eksperimentiem "Michelson-Morley" un "Sagnac" bija veikti mēģinājumi izmērīt gaismas ātruma izmaiņas balstoties uz pieņēmumu, ka Zeme rotē un pārvietojas cauri kosmosam milzu ātrumos. Pēc veiktajiem mērījumiem visos iespējamajos virzienos un vietās, nekādas nozīmīgas izmaiņas netika konstatētas, kārtējo reizi pierādot ģeocentrisko, nekustīgo Zemes modeli. Pievienoju šeit linku ar video kur ir izskaidrots šis eksperiments, kurš pierāda, ka Zeme ir nekustīga un stacionāra: https://youtu.be/nRzoiT8d9mk

Tātad esam tikuši jau līdz 19. pierādījumam, ka Zeme nav rotējoša bumba. 19. Astronoms Tiho Brahe (Tycho Brahe) savā laikā bija ļoti slavens ar savas kategoriskās nostājas paušanu PRET heliocentrisko teoriju (Zemi kā rotējošu lodi apkārt Saulei un galaktikai), publicējot, ka, ja Zeme rinķotu apkārt Saulei, izmaiņas Zemes relatīvajā stāvoklī attiecībā pret zvaigznēm pēc 6 mēnešiem pēc tādas orbitālās kustības vienkārši nevarētu nepamanīt. Viņš apgalvoja, ka zvaigznēm vajadzētu attālināties vienai no otras mums pietuvojoties tām un satuvināties mums attālinoties. Taču patiesībā, lai vai kā arī būtu, pēc itkā 190,000,000 norinķotām jūdzēm apkārt Saulei nav bijusi piefiksēta ne mazākā zvaigžņu nobīde no to atrašanās vietām pat ne par centimetru, pierādot vien to, ka mūsu Zeme nav pat izkustējusies. 20. Ja Zeme patiesi nepārtraukti grieztos ar vairāk kā 1609 km/h lielu ātrumu uz Rietumu pusi, tad vertikāli izšautām lielgabala lodēm un citiem šāviņiem būtu jāpiezemējas ievērojamā attālumā uz Rietumiem no izšaušanas vietas. Taču patiesībā, kad vien ir tikuši veikti šādi eksperimenti, vertikāli izšautas lielgabala lodes traucas augšup ar 14 sekundes ilgu paātrinājumu, 14 sekundes ilgu palēlinājumu un tad, nokrīt atpakaļ uz zemes ne vairāk kā 60 cm attālumā no lielgabala, un pavisam bieži tās precīzi iekrīt atpakaļ stobrā.

21. Ja Zeme tik tiešām nepārtraukti grieztos Rietumu virzienā ar ātrumu vairāk kā 1000 jūdzes stundā, tad gaisa baloni un helihopteri varētu vienkārši lidināties virs Zemes virsmas un pagaidīt līdz galamērķi paši pietuvinās zem tiem.

22. Ja Zeme patiesi rotētu ap savu asi Rietumu virzienā ar vairāk kā 1000 jūdzēm stundā lielu ātrumu, tad Red Bull lēcienā ar izpletni no stratosfēras, Fēliksam Baumgartneram (Felix Baumgartner), kurš pavadīja 3 h paceļoties virs Meksikas, būtu bijis jāpiezemējas 2500 jūdzes uz Rietumiem Klusajā okeānā, bet tā vietā viņš piezemējās vien dažas jūdzes uz Austrumiem no pacelšanās punkta. 23. Tie, kas tic, ka Zemei ir bumbas forma, bieži apgalvo, ka "gravitāte" maģiski un neizskaidrojamā veidā pievelk pie Zemes visu zemāko atmosfēru tik perfekti un sinhroni līdz pat kādam nenoteiktam augstumam, kur šī milzu ātrumā rotējošā atmosfēra dod ceļu bezgalīgam vakuumam kas negriežas, kurā gravitāte neeksistē, kurā nav atmosfēras - kosmosam. Šīs nejēdzīgās teorijas ir atmaskotas, jo lietus, salūts, putni, kukaiņi, mākoņi, dūmi, lidmašīnas un lādiņi uzvestos pavisam citādi, ja Zeme ar tās atmosfēru nepārtraukti grieztos uz Rietumiem ar tādu ātrumu. Tulkojums attēlam: Ja Zeme patiesi grieztos ap savu asi, tad atmosfēra tuvāk Zemes virsmai grieztos lēnāk nekā tā, kas ir augstāk virs tās.

24. Ja Zeme un tās atmosfēra nepārtraukti grieztos Rietumu virzienā ar ātrumu kas lielāks par 1000 jūdzēm stundā, tad uz Ziemeļiem/Dienvidiem vērstiem lielgabaliem būtu vajadzīga liela kontrole un uzraudzība, lai varētu kaut tuvu trāpīt vēlamajā virzienā, jo lodes kuras izšautas uz Austrumiem piezemētos krietni tālāk par citām, kamēr tās lielgabalu lodes, kuras tiek izšautas uz Rietumiem piezemētos krietni tuvāk. Taču lai vai kā, patiesībā nav nozīmes kurā virzienā lodes tiek šautas, attālumi tām piezemējoties ir vienādi. 25. Ja Zeme un tās atmosfēra patiesi grieztos ar ātrumu kas pārsniedz 1000 jūdzes stundā, tad parastam komerciālajam lainerim, lidojot ar ātrumu 500 jūdzes/h, nekad neizdotos paspēt sasniegt savu Rietumos esošo galamērķi pirms Zeme lidmašīnu apsteigtu griežoties zem tās! Kā arī galamērķus, kurus lidmašīnai jāsasniedz lidojot uz Rietumiem varētu sasniegt tikai ar 3 x lielāku ātrumu, taču šis nav tas gadījums. 26. Citējot no "Debesis un zeme" ("Heaven and earth") kur Gabriēla Henriete (Gabrielle Henriet) paudusi: " Ja lidošana būtu izgudrota Kopernika laikā (Nicolaus Copernicus - astronoms), tad nebūtu nekādu šaubu, ka mēs drīz vien apjaustu, ka viņa apgalvojums par rotējošo Zemi ir nepareizs, ņemot vērā attiecību starp lidmašīnas ātrumu un ātrumu ar kādu itkā rotē Zeme. Ja Zeme rotētu, kā ir teikts, ar 1000 jūdzēm stundā lielu ātrumu, tad lidmašīna, kura lido tajā pašā virzienā tikai ar 500 jūdzēm stundā, kļūst acīmredzams, tās atrašanās vieta no galamērķa attālinātos ar katru minūti. Taču no otras puses, ja tā lidotu pretēji rotācijas virzienam, tad 500 jūdžu vietā tiktu veikts 1500 jūdzes liels attālums tikai vienā stundā, jo rotācijas ātrums palielinātu lidmašīnas pieveikto attālumu. Tas tiktu apjausts arī tādā gadījumā, ja lidmašīna pēkšņi spētu lidot Zemes griešanās ātrumā un lidojot vienā virzienā ar rotācijas virzienu lidmašīna neizkustētos vispār no vietas. Tā paliktu karājoties gaisā tajā punktā pēc pacelšanās, kurā lidmašīna sasniegtu Zemes griešanās ātrumu." *Un man tas šķiet tikai loģiski. Lai lidmašīna spētu kaut vai kilometru nolidot uz sava galamērķa virzienu, kurš atrodas uz Rietumu debespusi, lidojot vienā virzienā ar Zemes griešanās virzienu, tai būtu jālido kaut vai nedaudz, bet tomēr ātrāk par Zemes griešanās ātrumu. 27. Ja Zemes un tās atmosfēra nepārtraukti grieztos Rietumu virzienā ar ātrumu, kas lielāks par 1000 jūdzēm/h, tad piezemēt lidmašīnu uz tādā kustībā esoša skrejceļa, kas attiecas uz visām debespusēm esošajiem skrejceļiem, būtu praktiski neiespējami, taču realitātē tas nevienu neuztrauc. *Sasmējos tulkojot. Ienāca prātā kamene. Kamenei taču vispār pēc fizikas likumiem nevajadzētu prast lidot. Pārāk liela attiecība starp mazajiem spārniem un milzīgo rumpīti. Bet kamene taču to nezina 󾌲 un lido. Ar cilvēkiem laikam ir līdzīgi.

28. Ja Zeme un tās atmosfēra patiesi rotētu ar ātrumu 1000 jūdzes/h, tad mākoņi neietu uz visām pusēm kur pagadās un laika apstākļi nebūtu tik neparedzami kādi tie ir, mākoņi ceļo pretējos virzienos, vienlaicīgi dažādos augstumos. 29. Ja Zeme patiešām grieztos kopā ar tās atmosfēru Rietumu virzienā ar vairāk kā 1000 jūdzēm stundā, tad tas būtu kaut kur, kaut kā redzēts, dzirdēts, kāda izmērīts, taču neviens vēsturē nekad nav pieredzējis šo kustību Rietumu virzienā; turklāt, mēs varam dzirdēt, just un eksperimentāli izmērīt pat visniecīgāko Rietumpuses vēju.

30. Savā grāmatā "Dienvidu jūras ceļojumi" ( "South Sea Voyages") Arktikas un Antarktikas polārpētnieks Sers Džeimss Klārks Ross (Sir James Clarke Ross) aprakstīja savu pieredzi 1839. gada 27. novembra naktī un savu secinājumu, ka Zemei ir jābūt nekustīgai: " Debesīm esot ļoti skaidrām ... tas mums pavēra skatu uz augstākā slāņa mākoņiem, kuri kustējās pilnīgi pretēji vēja virzienam. Šie apstākļi gan Ziemeļaustrumos, gan Dienvidaustrumos ir piefiksēti mūsu meteoroloģiskajā žurnālā, šo parādību bija novērojuši arī bijušie ceļotāji. Kapteinis Bazils Halls ( Basil Hall ) bija liecinieks šim notikumam Tenerifes virsotnē (Peak of Teneriffe); un grāfs Strzelechi uz augoša vulkāniskā kalna Kiranea, kurš atrodas Owhyhee), sasniedzot 4000 pēdu augstumu kurā viņš pieredzēja pretējas gaisa kustības ietekmi ar citādāku higrometrisku un termometrisku stāvokli ... Grāfs Strzelechi tālāk informēja mani par šo šķietami anomālo apstākli. Tas, ka 6000 pēdu augstumā viņš atrada gaisa masu plūstošu pretēji zemākās sfēras gaisa masu virzienam, turklāt ar atšķirīgiem higrometriskajiem un termometriskajiem stāvokļiem, kas bija siltāka par šīm zemāk plūstošajām gaisa masām. Šāda parādība var tikt savietota un izskaidrota tikai ar faktu, ko arī daudzi citi pierādījumi apstiprina - ka Zeme ir nekustīga."