Nātrija hidroksīds latvijā tiek pārdots gan kā šķīdums, kan sausā veidā. Tas tiek lietots cauruļu tīrīšanai, taču ir ārkārtīgi noderīgs arī citu priekšmetu tīrīšanai!
Nātrija hidroksīds ir ļoti kodīga viela, tā kā ja izdomājat ko no šī izmantot - neaizmirstiet par drošību!
NaOH nav slikta lieta, bet video attēlotie pielietojumi ir tālu no drošiem...
1. Bēršana izlietnē sausā veidā. NaOH reaģējot ar ūdeni izdala lielu daudzumu siltuma, daudzi sifoni ir no tik plānas plastmasas, ka var deformēties. Ieteiktu pārliecināties par sifona izturību vai arī liet iekšā iepriekš sagatavotu NaOH šķīdumu.
2. a) Koncentrēta NaOH šķīduma pagatavošana stikla burkā - risks burkai plīst, risks dabūt karstus NaOH pilienus uz ādas. b) Intensīva berzšana - risks NaOH šķīdumam nokļūt uz ādas no cimda bojājuma vai šļakatām. Ieteiktu tvaika nosūcēja filtru mērcēt mazākas koncentrācijas šķīdumā, būtu gan drošāk, gan vieglāk, izpaliktu intensīvā berzšana, atliktu vien noslaucīt, tiesa gan izmērcēšana aizņemtu vairāk laika.
3. Neredzu vispār iemeslu izmantot NaOH, nopērciet metāla švammītes, ļoti labi palīdz šādos gadījumos un lai gan varētu likties, ka ar tām var sabojāt virsmu, tas tā nav, tikai varbūt nevajaga pirkt lētāko maximas variantu. Ja ir nepieciešamība atmiekšķēt, var izmantot parastā trauku mazgājamā līdzekļa šķīdumu.
4. Kailām rokām nu gan nevajadzētu ņemties ar NaOH
5. Atkal pretenzijas pret šķīduma pagatavošanu un mazgāšanu kailām rokām. Iteiktu šķīdumu pagatavot biezā plastmasas vai ķeramiskā traukā, šķīdumu gatavot mazāk koncentrētu vai lēnāk, lai tas paspētu atdzist, jebkurā gadījumā, censties nepieļaut šķīduma uzvārīšanos. Izmantojiet cimdus.
Lai arī NaOH ir ļoti efektīvs, tomēr padomājiet, vai tiešām tas konkrētajā situācijā ir nepieciešams.
NaOH ir ļoti agresīva viela, tas spēj izraisīt smagus ķīmiskos apdegumus un to ir samērā grūti noskalot no ādas. Nedod Dievs tiks acī - sekas var būt pavisam bēdīgas. Ja nu tomēr gadās nelaime, tad pirmā palīdzība ir ilgstoša skalošana, neitralizācijai var izmantot ļoti vājus skābju šķīdumus (cironskābe, etiķskābe), nevajadzētu pārforsēt ar koncentrāciju, lai vēl vairāk netraumētu jau tā bojātos audus, labāk vājāku, bet vairāk, vai arī skābiena produktus (ķefīrs, jogurts, krējums).
