2. daļa 10 iemesli, kādēļ es sāku lietot Linux15

6. Iespējams uzzināt daudz ko vairāk – izpētot, eksperimentējot un salabojot.

Nenoliegšu, ka parastam datora lietotājam pilnībā pietiek ar visām MS Windows piedāvātajām pielāgošanas un personalizēšanas iespējām, tāpat pieejami arī vairāki simti, pat tūkstoši dažādu rīku, ar kuriem dažādā veidā veidā var eksperimentēt ar Windows OS – mainīt standarta ikonas, izvēļņu izkārtojumus, datņu sistēmas pārlūkus, automatizēt dažādu uzdevumu izpildi un vēl daudz ko vairāk. Taču, pat izmantojot iepriekš pieminētos rīkus, gala lietotājam netiek nodrošināta brīva un pilnīga iespēja izpētīt visas operētājsistēmas uzbūvi, eksperimentēt ar tās komponentēm. Kādēļ? Pirmkārt, tā kā Windows ir slēgtā koda operētājsistēma, tad pat pieredzējušiem un profesionāliem datora lietotājiem ir grūti paredzēt, ko kāda no Windows lietotnēm, komponentēm attiecīgajā situācijā varētu ietekmēt un radīt blakus sekas. Otrkārt, šādi eksperimentējot un izpētot sistēmu, ir ļoti lielas iespējas pārkāpt kādu no Windows licences vai autortiesību noteikumiem. Par laimi vai par nelaimi, Latvijā nekas tāds vismaz pagaidām netiek nopietni uzraudzīts.

Pretstatā Windows, Linux ir atvērtā pirmkoda OS, tādēļ tās iespējamie darbības scenāriji dažādās eksperimentālās situācijās pieredzējušiem datora lietotājiem ir daudz vieglāk paredzami, turklāt tā kā uz Linux neattiecas tik strikti autortiesību noteikumi, tad ikvienam ir iespēja bez bažām izpētīt un konfigurēt sistēmu pēc savām vajadzībām un vēlmēm. Protams, ne jau vienmēr ir nepieciešams šīs piedāvātās iespējas izmantot, taču ir labi apzināties, ka vari operētājsistēmā izmainīt gandrīz jebkuru aspektu – piemēram, atinstalēt standarta pārlūkprogrammu, instalēt citu darbvirsmas vidi u.c.

7. Nav uzbāzīgu sistēmas paziņojumu.

Vēl viens no iemesliem, kādēļ man vairs nepatika un nepatīk izmantot Windows OS – pārlieku daudz dažādi sistēmas paziņojumi, kas informē, piemēram, par nepieciešamību instalēt atjauninājumus, veikt datu rezerves kopiju izveidošanu (back-up). Tāpat dažādi paziņojumi par sistēmas darbībā it kā atklātajām kļūdām un daudzi citi. Turklāt bieži vien šķiet, ka šie paziņojumi parādās tieši tajos brīžos, kad esi aizņemts ar svarīgiem darbiem, nevari šiem paziņojumiem veltīt daudz laika un tie tikai novērš tavu uzmanību no veicamā darba.

Protams, tas ir vērtējams pozitīvi, ka sistēma regulāri atgādina par veicamajiem un nepieciešamajiem sistēmas uzlabošanas, uzturēšanas darbiem, taču pieredzējušie datora lietotāji veic šos uzdevumus arī bez iepriekšēja atgādinājuma, bet nepieredzējušie – šos paziņojumus vienkārši ignorē vai pilnībā nezina, ko attiecīgajā situācijā iesākt.

Pēc noklusējuma vairums Linux distribūciju lietotāju informē tikai par tiem notikumiem un lietām, kas lietotājam tiešām varētu būt svarīgas – jaunu ziņu tērzētavā, nākamās dziesmas sākšanos mūzikas atskaņotājā utml. Turklāt, kā jau rakstīju sestajā iemeslā, tad arī šos paziņojumus, ja ir tāda nepieciešamība, var vienkārši izslēgt – piemēram, atinstalējot lietotni, kas atbild par sistēmas paziņojumu attēlošanu. Noteikti jāpiebilst, ka Linux neuzbāžas ar regulāriem paziņojumiem par to, ka datoru pēc atjauninājumu instalēšanas nepieciešams restartēt. Tāpat Linux lietotājiem pēc izslēgšanas pogas nospiešanas nekad lieki nav jāgaida 2-5 minūtes, kamēr operētājsistēma veiks atjauninājumu instalēšanu.

8. Vienota programmu instalēšanas un atjaunināšanas sistēma.

Lai gan Windows 8 lietotājiem ir parādījusies iespēja instalēt nepieciešamās programmas no Windows Store lietotnes, taču jāatzīst, ka tā funkcionalitātē pagaidām vēl aizvien ir vairāki trūkumi – ir grūti atrast nepieciešamās programmas, jo programmas tiek filtrētas arī pēc reģionu iestatījumiem un valodas; daudzas no plaši izmantotajām lietotnēm Windows Store nav pieejamas, jo to izstrādātājiem nav līdzekļu, lai atļautos nopirkt iespēju savu produktu izvietot Windows Store. Turklāt lielākā daļa Windows lietotāju tāpat ir pieraduši sev vēlamās lietotnes manuāli lejupielādēt no interneta .exe datnes veidā.

Linux operētājsistēmās lietotājam ir pieejamas gan komandrindas funkcijas, gan vairumā gadījumu – grafiskā programma, ar kuru ātri var instalēt sev nepieciešamās programmas un pakotnes. Turklāt instalēto programmu, pakotņu atjauninājumus iespējams instalēt vienuviet, kopā ar sistēmas drošības caurumu labojumiem, tādēļ man kā datora lietotājam nav jātērē lieks laiks, lai manuāli lejupielādētu un atjauninātu parastās lietojumprogrammas, piemēram, LibreOffice, Firefox u.c.

9. Plaša izvēle starp daudzām dažādām distribūcijām un darbvirsmas vidēm.

Kā jau to esmu minējis citos un arī šajā rakstā, tad viena no Linux operētājsistēmu priekšrocībām ir to plašā pielāgošanas spēja – lietotājam iespējams izvēlēties sev tīkamāko distribūciju no vairāk kā simts dažādiem Linux variantiem, atkarībā no to bāzes sistēmas (Debian, Red Hat, Arch Linux, Slackware u.c.), izmantotās darbvirsmas vides (GNOME, XFCE, LXDE, E17, MATE, Cinnamon u.c.), pakotņu pārvaldīšanas sistēmas utt. Ja gadījumā tev ir apnikusi pašreiz izmantotā Linux OS, tad vienkārši un ērti ir iespējams gan pašreizējā sistēmā instalēt citu darbvirsmas vidi, gan arī instalēt citu distribūciju, jo personīgo datņu un lietotņu konfigurācijas saglabāšanai nepieciešams nokopēt tikai mājas (home) katalogu.