Ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie un kodolieroči
Bioloģiskie, ķīmiskie un kodolriski un apdraudējumi
Globālās drošības vidē pastāv kodolriski, bioloģiskie, un ķīmiskie riski.
Tāpēc operācijas plāno un īsteno, ņemot vērā to, ka pret NATO spēkiem var izmantot masveida iznīcināšanas līdzekļus (MIL), masveida iznīcināšanas ieročus (MII) un kaujas vielas. Neskatoties uz aukstā kara beigām un starptautiskiem centieniem kontrolēt un samazināt ieroču daudzumu, masveida iznīcināšanas līdzekļi trešās pasaules valstīs joprojām eksistē un tiek izplatīti un ražoti. MII izmanto cilvēku un augu iznīcināšanai, apvidus, akvatoriju, kaujas tehnikas, materiālo līdzekļu saindēšanai. Šiem ieročiem piemīt ļoti liela jauda, liela fiziska un psiholoģiska iedarbība. Pieļaujot to izmantošanas iespēju, jāparedz atbilstoši aizsardzības pasākumi.
Angļu valodā apzīmējums masveida iznīcināšanas ieročiem ir ,,NBC’’, vācu valodā- ,,ABC’’, krievu valodā- ,,OMP’’.
Kodolieroči
Par kodolieročiem sauc ieročus, kuru darbības pamatā tiek izmantota kodola iekšējā enerģija, kas, notiekot izmaiņām kodolā, atbrīvojas sprādziena veidā. Kodolieročus raksturo liela jauda un kombinēta iedarbība. Jaudas mērvienība ir trotila ekvivalents un to mēra tonnās (T), kilotonnās (KT), un megatonnās (MT).
Lai izprastu kodolieroču pielietošanas efektivitāti, var apskatīt vienkāršu piemēru. Ja kodollādiņa jauda ir 1KT, tas nozīmē, ka sprāgstvielas daudzumam vajadzētu būt 1000 tonnām. Lai izgatavotu artilērijas šāviņu, kurš kopsummā saturētu 1000 tonnas trotila, būtu nepieciešami 17 dzelzceļa vagoni ar trotilu, katrs ar ietilpību 60 tonnas. Savukārt kodollādiņš ar jaudu 1KT sver aptuveni 100kg, un to var izšaut ar lielgabalu.
Kodolsprādziena postošie faktori
Gaisa triecienvilnis- saspiesta gaisa siena, kas ar ātrumu 350 m/s pārvietojas no sprādziena centra uz visām pusēm. Rada ap 50% postījumu;
Gaismas starojums- spožs uzliesmojums, kas spēj apžilbināt līdz aklumam.
Karstuma vilnis- spēj sadedzināt visu, daudzu kilometru rādiusā. Gaismas starojums un karstuma vilnis rada ap 35% postījumu.
Caurspiedīgā radiācija- gamma stari un neitroni ejot cauri cilvēka ķermenim, spēj to nogalināt, vai padarīt kaujas nespējīgu;
Radioaktīvie putekļi- nogulstas apvidū veidojot radioaktīvā saindējuma zonu. Radioaktivitāte rada ap 15% postījumu.
Elektromagnētiskais impulss- specifiska elektromagnētiska iedarbība, kas bojā elektroniskās iekārtas.
Kodolsprādziena norise un pazīmes:
Sprādziena rajonā temperatūra sasniedz miljonus grādu, bet gaisa spiediens miljardus atmosfēru;
Sprādziena brīdī parādās apžilbinošs uzliesmojums, kas redzams vairāku desmitu kilometru attālumā;
Griezīga, pērkona grāvienam līdzīga skaņa;
Sprādziena centrā veidojas ugunīga lode;
Augstā temperatūra un gaisa spiediens rada gaisa triecienvilni un gaismas starojumu;
Vienlaicīgi no sprādziena centra izdalās caurspiedīgā radiācija;
Ugunīga lode pakāpeniski pārvēršas mutuļojošā sēnes veida mākonī, kas strauji ceļas augšup.
Izveidotais mākonis satur lielu daudzumu radioaktīvu daļiņu, kas vēlāk veido radioaktīvo saindējumu plašā apkārtnē;
Sprādziena brīdī uz ļoti īsu laiku rodas elektromagnētiskais impulss.
Virszemes kodolsprādziens
Karavīra rīcība kodolsprādziena gadījumā:
Lai arī kodolsprādzienam piemīt liela jauda, ir iespējams aizsargāties no kodolieroču postošajiem faktoriem
Ieraugot kodolsprādziena uzliesmojumu, nekavējoties jānoguļas uz vēdera (kājas vērstas sprādziena virzienā) paslēpjot rokas zem sevis un piespiežot seju zemei, jo atklātās ķermeņa daļas var apdedzināt karstuma vilnis.
Gaisa triecienvilnis cilvēku, pat ja tas ir nometies zemē var saspiest, pacelt gaisā, vai apbērt ar gruvešiem vai zemi, taču stāvošs cilvēks tiks nogalināts pat, ja atradīsies divreiz tālāk no sprādziena epicentra.
Ja paspēsi nevis vienkārši nomesties guļus, bet arī paslēpties aiz aizsega, šis aizsegs pasargās tevi no gaismas starojuma un caurspiedīgās radiācijas ietekmes.
Tomēr atceries, tajās dažās sekundēs, kuras paies meklējot piemērotu aizsegu Tevi skars caurspiedīgā radiācija.
Pārejot pāri gaisa triecienvilnim un izzūdot gaismas starojumam Tavs pienākums ir novērtēt apkārtējo situāciju un palīdzēt ievainotajiem biedriem.
Ja pats būsi ievainots, bet spēsi pats sev sniegt palīdzību, netraucē veselos, kuri sniegs palīdzību smagāk cietušajiem
Ķīmiskie ieroči
Ķīmiskie ieroči ir ķīmiskas vielas, ko izmanto militārajās operācijās, lai nogalinātu, nopietni ievainotu vai radītu fizioloģisku funkciju traucējumus.
Ķīmiskie ieroči ir viens no masu iznīcināšanas ieroču veidiem, kuru postošā iedarbība balstās uz toksisku (no grieķu toxikon − inde) ķīmisko vielu lietošanu.
Ķīmiskos ieročus parasti izmanto, lai:
- saindētu gaisu, apvidu, kaujas (un citu tehniku) bruņojumu un citus objektus;
- nogalinātu vai novārdzinātu pretinieka personālsastāvu (p/s);
- apgrūtinātu pretinieka kaujas un citu vienību, kā arī aizmugures objektu darbību;
- morāli sagrautu pretinieka p/s un civiliedzīvotājus.
Ķīmisko ieroču lietošanai plašā mērogā ir paliekoša iedarbība. Šo iedarbību veido ekoloģiskās un ģenētiskās sekas.
Ķīmiskās kaujas vielas (ĶKV)
ĶKV ir ķīmiski savienojumi, kas, esot pat ļoti mazā koncentrācijā, spēj nogalināt vai arī uz ilgu laiku padarīt cilvēku kaujas nespējīgu. Ķīmiskās kaujas vielas ir paredzētas, lai saindētu noteiktu gaisa telpu vai noteiktu teritoriju un to kaujas stāvoklis var būt tvaika, smalka aerosola, pulvera vai šķidruma veidā, kurš faktiski neierobežotu laiku nenosēžas apvidū.
Ķīmiskās kaujas vielas cilvēka organismā var nonākt pa vairākiem ceļiem:
• elpošanas orgāni [pamata];
• āda [pamata];
• gremošanas sistēma.
ĶKV klasifikācijas
ĶKV var klasificēt dažādos veidos. Gan pēc ķīmiskajām īpašībām, gan pēc degazācijas metodēm, utt. Visbiežāk ĶKV klasificē pēc taktiskā lietojuma, fizioloģiskās iedarbības uz cilvēku, iedarbības ātruma un noturības.
Pēc fizioloģiskās iedarbības uz cilvēku ĶKV iedala sešās galvenajās grupās:
1. Nervu paralītiskajās- nāvējoši līdzekļi, kas iedarbojas uz nervu sistēmu un traucē tādas ķermeņa funkcijas kā elpošanu un muskuļu koordināciju. Uz cilvēku parasti iedarbojas caur elpošanas ceļiem, ādu (gļotādām) un gremošanas traktu. Galvenie kaujas stāvokļi - aerosols, pilieni, tvaiks. Saindēšanās pazīmes- acu zīlīšu sašaurināšanās un galvassāpes. Šo grupu svarīgākās ĶKV ir VX, zarīns, zomāns, tabūns u.c. fosfororganiskās kaujas vielas.
2. Kodīgajās- uz cilvēku parasti iedarbojas caur ādu (gļotādām), elpošanas ceļiem, un caur gremošanas traktu. Galvenie kaujas stāvokļi - aerosols, pilieni, tvaiks. Saindēšanās pazīmes- uz ādas parādās apsārtums, izveidojas sāpīgas čūlas, pildītas ar šķidrumu. Kodīgās ĶKV ir iprīts un dažādi tā veidi, kā arī luizīts un šo vielu receptūras.
3. Vispārindīgajās(asins indes)- nāvējošas vielas, kas neļauj organisma audiem saņemt skābekli no asinīm. Iedarbojas caur elpošanas ceļiem. Ātri gaistošs līdzeklis, bet lielā koncentrācijā izraisa ātru nāvi. Galvenais kaujas stāvoklis - gāze. Vispārindīgajām kaujas vielām piemīt spēcīga gāzmasku kārbu aktīvās ogles filtru caursišanas spēja. Lai no tā izvairītos, modernajās kārbās lieto hemosorbcijas (ķīmiskās apsorbēšana) paņēmienu. Pēc šādu ĶKV darbības atmosfērā gāzmasku kārbas ir jāmaina biežāk nekā parasti. ĶKV vai vispārindīgās kaujas vielas ir zilskābe (AC) un hlorciāns (CK).
4. Smacējošajās- iedarbojas uz cilvēka plaušām un acu gļotādām. Galvenais kaujas stāvoklis - tvaiks. Saindēšanās pazīmes parādās pēc 4-5 stundām kā acu kairinājums, asarošana, reibonis, vispārējs vājums, klepus,apgrūtināta elpošana. Smacējošās ĶKV ir fosgēns (CG), difosgēns, hlorpikrīns
5. Psihoķīmiskajās- iedarbojas uz cilvēku galvenokārt caur elpošanas ceļiem. Kaujas stāvoklī BZ ir smalks aerosols. Slēptais periods - 0,5 līdz 1 stunda. Saindēšanās pazīmes: ādas apsārtums, sausums, acu zīlīšu paplašināšanās, vājums, nomāktība, kontaktēšanās grūtības ar apkārtējiem, nespēja orientēties telpā un laikā, dzirdes un redzes halucinācijas. Saindēšanās ilgums var būt līdz vairākām dienām. Psihoķīmiskās ĶKV ir bī-zed (BZ) un citas vielas.
6. Kairinošajās- iedarbojas uz cilvēka acu un augšējo elpošanas ceļu gļotādām, izraisot kairinājumu. Kaujas stāvoklis ir gāze. Tās cilvēku nenogalina, bet padara uz laiku kaujas nespējīgu. Pēc NATO klasifikācijas nav MII ierocis, parasti tos klasificē kā policijas vai pūļa kontroles vielas. Kairinošās kaujas vielas ir CS, CR, hloracetofenons (CN)
Pēc taktiskā lietojuma ĶKV iedala trijās kategorijās:
1. Nāvējošās- paredzētas, lai nogalinātu cilvēkus vai arī uz ilgu laiku, kas saistīts ar ilgstošu ārstēšanos, padarītu tos kaujas nespējīgus. Nāvējošās kaujas vielas ir četras pirmās ĶKV grupas: neiro paralītiskās, kodīgās, vispārindīgās un smacējošās ĶKV. Šo grupu svarīgākās ĶKV ir Vī -Eks, zarīns, zomāns, iprīti, luizīts, zilskābe, hlorciāns, fosgēns, difosgēns.
2. Īslaicīgas iedarbības- vielas, kas cilvēkus nenogalina, bet tikai uz laiku padara kaujas nespējīgus. Pēc NATO standarta šo grupu veido tikai psihoķīmiskajās ĶKV, piemēram, BZ un LSD. Protams, ja izmanto saprātīgās koncentrācijās.
3. Kairinošās (policijas vai mācību).
Pēc iedarbības ātruma iedala divās kategorijās:
1. Tūlītējas iedarbības- saindējoties ar šīs grupas ĶKV, saindēšanās pazīmes parādās tūlīt bez saindēšanās slēptā (latentā) perioda. Tūlītējas iedarbības ĶKV ir GB, GD, AC, CK, kā arī CS, CR.
2.Aizkavētas iedarbības- saindējoties ar šīs grupas ĶKV, saindēšanās pazīmes parādās vēlāk, pēc pusstundas, stundas, atsevišķos gadījumos pat vēl vēlāk.
Aizkavētas iedarbības ĶKV ir VX, HD, CG un BZ.
Pēc noturības ĶKV iedala divās kategorijās:
1. Noturīgās- šīs ĶKV saglabā savas toksiskās (postošās) īpašības vairākas stundas, dienas, pat nedēļas. Noturīgās ĶKV ir VX, GD, HD un L.
2. Nenoturīgās- šīs ĶKV saglabā savas toksiskās (postošās) īpašības dažas minūtes, maksimums līdz vienai stundai. Nenoturīgās ĶKV ir AC, CG, utt. Bieži dažas nenoturīgās ĶKV izdala atsevišķā grupā CS, CR, toksiskos dūmus veidojošas ķīmiskās vielas
ĶKV zarīns var būt gan noturīga, gan nenoturīga atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem un lietošanas īpatnībām. Vasarā zarīns ir nenoturīga viela, it īpaši, ja atrodas uz šķidrumus neuzsūcošām virsmām, ziemā zarīns ir noturīgs.
Fitotoksikanti (no grieķu phyton − augs un toxikon − inde) ir ķīmiskas vielas, kas paredzētas augu iznīcināšanai(pēc NATO klasifikācijas nav MII ierocis).
Parsti fitotoksikantus izmanto lauksaimniecības vajadzībām – lai iznīcinātu nezāles, atbrīvotu augus no lapām, tā paātrinot augļu nobriešanu un izžāvētu augus. Fitotoksikanti mēdz būt emulsiju, pulvera un šķīdumu veidā.
Galvenās fitotoksikantu grupas ir:
• Herbicīdi (iznīcina zālaugus, graudaugus un dārzeņus);
• Arbopicīdi (iznīcina kokus un krūmājus);
• Defolianti (atbrīvo augus no lapām);
• Desikanti (izžāvē augus).
Kara gadījumā fitotoksikantiem var būt šādi galvenie uzdevumi:
• Lauksaimniecības (pārtikas, lopbarības un tehnisko kultūraugu) sējumu iznīcināšana;
• Koku un krūmu iznīcināšana, lai tie netraucētu kontrolēt pretinieka karavīru darbības.
Plaša mēroga lietošanas gadījumā šie līdzekļi var sterilizēt augsni un pilnībā iznīcināt augus, bet to toksiskais blakusefekts var izraisīt dzīvnieku un cilvēku saslimšanu vai nāvi. Lai iznīcinātu graudaugu un lauksaimniecības tehnisko kultūraugu sējumus un tādā veidā sagrautu valsts ekonomisko potenciālu, var izmantot arī kukaiņus — visbīstamākos lauksaimniecības kultūru kaitēkļus, piemēram, siseņus, kolorādo vaboles un citus, bet tie jau ir bioloģiskie ieroči.
Ķīmisko kaujas vielu nogādes līdzekļi
Ķīmiskās kaujas vielas var lietot ar dažādu līdzekļu palīdzību. Svarīgākie nogādes līdzekļi ir šādi:
Aviācija:
• Aviācijas izlējējierīces ierīces- viens no efektīvākajiem noturīgo ĶKV lietošanas veidiem, kurš galvenokārt paredzēts rupji disperģētu VX,GB vai arī HD aerosolu radīšanai. Aviācijas izlējējierīces ir metāliskas dažādas ietilpības tvertnes, kas ir piekārtas zem lidmašīnas.
• Aviācijas bumbas- bumbas, kurām sprāgstvielas vietā ir ĶKV pildījums
• Aviācijas kasetes- ir divu veidu: Nometamās kasetes nomet no lidmašīnas nelielā augstumā virs zemes tās atveras, t.i., katra kasete sadalās daudzos sīkos lādiņos. Katrs no šiem lādiņiem sprāgst, radot ķīmisko saindējumu. Tādējādi tiek panākta blīva saindējuma zona lielā platībā.
Nenometamās kasetes ir piekārtas pie lidmašīnas. Lidojot nelielā augstumā, no lidmašīnas lielā ātrumā tiek izšauti lādiņi ar ĶĶV pildījumu.
Aviācijas izlējējierīces, bumbas un kasetes.
Raķetes un artilērija:
• Raķetes- operatīvi taktiskās raķetes ir efektīvas ar savu lidojuma tālumu - 100 kilometru un vairāk. Nonākot virs mērķa, raķetes kaujas galviņa atveras un daudzi sīki kasešu elementi, noklāj plašu teritoriju. Lai radītu ķīmisko saindējumu laukumā 1x1 km, ir nepieciešamas 1 līdz 2 raķetes.
• Daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmas (saīsināti - DRAS)- ir viens no galvenajiem ĶKV lietošanas līdzekļiem. DRAS spēj lielā ātrumā ar raķetēm noklāt lielu teritoriju; tā tiek panākti galvenie ķīmiskā uzbrukuma principi - pēkšņums un masveidība.
• Artilērijas šāviņus un mīnas- lielgabali, haubices un mīnmetēji ir mazāk efektīvi ĶKV nogādes līdzekļi ar savu šaušanas ātrumu un ĶKV daudzumu.
Aerosolu ģeneratori:
ĶKV lietošanas ar aerosolu ģeneratoriem mērķis ir neaizsargāts p/s, saindējot atmosfēru ar pulverveida vai šķidro ĶKV smalki disperģētiem aerosoliem. Aerosolu ģeneratori ir paredzēti kairinošo kaujas vielu lietošanai. Aerosolu ģeneratorus iedala helikopteru, automobiļu un pārnēsājamos ģeneratoros.
• Mehāniskie- sastāv no rezervuāra ar ĶKV, izsmidzināšanas iekārtas un spiediena avota (piemēram, balona ar saspiestu gaisu vai gāzi), izmanto arī gaisa uzsildīšanas ierīces.
• Termiskie
Ķīmiskās mīnas:
Tās ir mīnas, kurās kā galveno komponentu parastās sprāgstvielas vietā lieto ĶKV - parasti VX vai iprīts. Ar šīm mīnām veido ķīmisko mīnu laukus, šīs mīnas var izvietot arī kombinēti ar parastajām pretkājnieku vai prettanku mīnām.
Dažādi tuvās kaujas līdzekļi utt.:
ĶKV rokas granātas paredzētas neaizsargāta p/s saindēšanai. Ķīmiskajās rokas granātās un patronās galvenokārt tiek lietotas kaujasnespēju izraisošas kaujas vielas, vai kairinošās ķīmiskās vielas. Ķīmisko rokas granātu un citu tuvās kaujas līdzekļu darbība balstās uz termisko sublimāciju, kā arī mehānisku ĶKV izsmidzināšanu, granātai uzsprāgstot.
. Binārie ķīmiskie ieroči
Ķīmisko ieroču uzglabāšana ir samērā bīstama, jo ĶKV ar laiku var ”saēst” šāviņu un bumbu korpusus un izkļūt laukā. Lai tas nenotiktu, kā arī dažu citu iemeslu dēļ, ir izveidoti ķīmiskie šāviņi, kuros ir divas tilpnes, kas katra pildīta ar ne pārāk kaitīgu vai pat pilnīgi nekaitīgu ķīmisku vielu (prekursoru). Šāviņam izlidojot no lielgabala stobra, abus konteinerus atdalošā sieniņa dinamiskās slodzes dēļ sabrūk, šāviņš lidojot griežas, un šīs vielas savienojas, veidojot ĶKV. Ir arī aviācijas izsmidzināmās ierīces. Pašlaik dažādu valstu bruņojumā esošie binārie lādiņi galvenokārt ir pildīti ar VX (t.s. VX- 2) un zarīnu GB (t.s. GB-2). Ideja par bināriem ķīmiskiem ieročiem parādījās 70-jos gados.
Karavīra rīcība ķīmisko ieroču lietošanas gadījumā
Ja pretinieks lieto ķīmiskos ieročus, ir nekavējoties jāuzvelk gāzmaska un aizsargtērps. Aizsarglīdzekļus drīkst novilkt tikai ar komandiera atļauju, kad ir novērtēta ĶKV bīstamības pakāpe. Ja ĶĶV pilienu vai aerosola veidā nokļūst uz ādas, nekavējoties veic daļējo (vietējo) degazāciju un pēc tam par to ziņo tiešajam priekšniekam.
PRETINIEKA MIL UZBRUKUMA DRAUDI VAI UZBRUKUMS:
Uzvilkt gāzmasku un pievērst apkārtējo uzmanību.
Balss “Gāzes, Gāzes, Gāzes” (“Gas, Gas, Gas”).
Svilpe vai automašīnas skaņas signāls. Īsu pūtienu sērijas.
Citi signāli. Skaņas signāls, ātri un ilgstoši sitot metālu pret metālu, vai citi, piemēram, saspiesta gaisa taure.
Vizuālais trauksmes signāls. Melns trīsstūris.
TRAUKSMES ATCELŠANA
Balss. “Atcelt trauksmi” (“Stand Down”).
Automašīnas skaņas signāls. Nepārtraukts signāls vienu minūti.
Pa rāciju noraidīts koda vārds.
Vizuālo trauksmes signālu noņemšana.
Bioloģiskie ieroči
Bioloģiskie (bakterioloģiskie) ieroči ir masu iznīcināšanas ieroču veids, kas
paredzēts cilvēku, lauksaimniecības dzīvnieku un kultūraugu, kā arī bruņojuma,
tehnikas, ekipējuma un citu MTL iznīcināšanai vai bojāšanai.
Bioloģisko ieroču galvenās sastāvdaļas ir veidotas no bioloģiskiem līdzekļiem, speciālas to lietošanai paredzētas munīcijas vai ierīces (raķetes KG, aerosolu izsmidzinātāji, aviācijas bumbas un bumbu kasetes, artilērijas šāviņi,konteineri u.c.), kā arī līdzekļiem to nogādāšanai līdz mērķim. Bioloģisko ieroču postošās iedarbības pamatkomponents ir bioloģiskie līdzekļi – speciāli kaujas lietošanai izvēlēti slimības izraisoši (patogēni) mikroorganismi un to pārnēsātāji vai arī lauksaimniecības kaitēkļi.
Mikroorganismus, tai skaitā slimības izraisošos (patogēnos) mikroorganismus, pēc izmēriem, uzbūves un bioloģiskajām īpašībām iedala šādās klasēs:
1. Baktērijas- ir daudzveidīgi augu izcelsmes vienšūnu organismi, no kuriem daži izraisa saslimšanas. Baktērijas galvenā iezīme ir tā, ka tā spēj eksistēt neatkarīgi- bez citām šūnām. Tās vairojas daloties.
Baktērijas izraisa mēri, sibīrijas mēri, ļaunos ienāšus, tularēmiju, holēru un citas infekcijas slimības. Baktērijas ir ļoti jutīgas pret augstu temperatūru (+ 70°С un augstāka) un saules gaismas iedarbību, straujām gaisa mitruma svārstībām un dezinficējošo līdzekļu iedarbību, bet pret zemām temperatūrām tās ir mazjutīgas un iztur sasaldēšanu līdz mīnus 25°С un vairāk. Dažas slimības izraisošās baktērijas dzīves laikā izdala toksiskus produktus
– tok sīnus (olbaltumvielu izcelsmes indes).
2. Vīrusi- ir paši sīkākie mikroorganismi. Tie var izdzīvot atrodoties dzīvās šūnās, tāpēc tos ir grūtāk atrast un iznīcināt. Raksturīga vīrusu īpatnība ir nespēja attīstīties un vairoties ārpus dzīva organisma šūnām. Vīrusi ir ļoti noturīgi pret zemām temperatūrām. Saules gaisma, it sevišķi ultravioletie stari, izžāvēšana, kā arī temperatūra, kas augstāka par + 60°С un dezinficējošie līdzekļi (formalīns, hloramīns un citi), vīrusus nogalina. Vīrusi izraisa vairāk nekā 200 slimību cilvēkiem, lauksaimniecības dzīvniekiem un augiem. Vīrusi izraisa tādas smagas un bīstamas infekcijas slimības kā: dzeltenais drudzis, Venecuēlas zirgu encefalomielīts, īstās bakas, tropiskais hemorāģiskais drudzis, mutes un nagu sērga un citas.
3.Riketsijas- ir savdabīga mikroorganismu grupa, kas pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp vīrusiem un baktērijām. Riketsijas vairojas daloties, taču līdzīgi vīrusiem tās ir šūnu iekšējie parazīti un neaug mākslīgās barības vidē, bet vairojas un aug tikai dzīvo audu šūnās. Lai gan riketsijas neveido sporas, tās tomēr ir samērā nejutīgas pret izžāvēšanu, sasaldēšanu, gaisa mitruma svārstībām, temperatūras līdz 50°С iedarbību. Riketsijas ir samērā jutīgas pret augstu temperatūru un dezinficējošo līdzekļu iedarbību.
Riketsijas izraisa tādas smagas cilvēkа slimības, kā izsitumu tīfs, Klinšaino kalnu plankumainais drudzis, Q-drudzis un citas. Ar riketsiozēm cilvēku inficē galvenokārt asinis sūcošie posmkāji.
4. Sēnītes- ļoti plaša vienšūnu (rauga), vai daudzšūnu augu izcelsmes mikroorganismu grupa, kas nesatur hlorofilu. Sēnītes atšķiras no baktērijām ar sarežģītāku uzbūvi un vairošanās veidu (2–3 mkm sporas). Sēnīšu izraisītajām slimībām, raksturīgs smags un ilgstošs kaitējums iekšējiem orgāniem. Militārām vajadzībām visticamāka ir tādu slimību, kā kokcidiodomikoze, blastomikoze, cistiplazmoze izmantošana.
Sēnīšu sporas ir ļoti noturīgas pret izžāvēšanu, saules staru un dezinficējošo vielu iedarbību.
5.Toksīni-Šīs grupas līdzekļi ar spilgti izteiktām indīgām īpašībām ieņem starpstāvokli starp bioloģiskajiem līdzekļiem un ĶKV. Toksīni ir ļoti indīgas olbaltumvielas, kas spēj postoši iedarboties uz cilvēka un dzīvnieka organismu.
Pēc izcelsmes visus toksīnus iedala trijās grupās:
• Fitotoksīni – augu izcelsmes toksīni;
• Zootoksīni – dzīvnieku izcelsmes toksīni;
• Mikrobu toksīni – mikroorganismu izstrādāti toksīni.
Gaisā toksīni (šķidrā stāvoklī) savas postošās īpašības saglabā līdz pat 12 stundām, bet izžāvētā veidā ilgstoši saglabā toksiskumu, tie ir noturīgi pret sasaldēšanu, salīdzinoši noturīgi pret gaisa mitruma svārstībām. Ilgstoši vārot un dezinficējošo līdzekļu iedarbības rezultātā toksīni iet bojā. Militārām vajadzībām vistperspektīvākie (tiek uzskatīti par poenciālām ĶKV) ir botulīna toksīns un stafilokoka enterotoksīns.
Aizsardzībai no toksīniem izmanto gāzmaskas, respiratorus, pretputekļu vates un marles maskas un apsējus.
Bioloģiskos līdzekļus klasificē pēc:
• Lietošanas mērķauditorijas jeb ietekmes objektiem;
• Spējas radīt konkrētas saslimšanas (fizioloģiskā klasifikācija);
• Pēc nāvīguma vai noturības (taktiskā klasifikācija).
Fizioloģiskā klasifikācija. Pēc šīm pazīmēm bioloģiskās kaujasvielas iedala divās grupās:
1. Kontagiozās (”lipīgās”) – tās, kuras tiek nodotas no slimā veselajam, tā radot saslimšanu, un ātri izplatās, piemēram,mēris, ļaunie ienāši.
2. Nekontagiozās (”nelipīgās”), piemēram, tularēmija, botulisms, Q-drudzis.
Taktiskā klasifikācija bioloģiskos līdzekļus iedala divās grupās:
1. Pēc nāvīguma bioloģiskos līdzekļus iedala divās apakšgrupās:
1.1. Nāvi izraisošie, parasti kontagiozie līdzekļi;
1.2. Īslaicīgu kaujas nespēju izraisošie, parasti nekontagiozie līdzekļi.
