Vai tas nebūtu lieliski - atrast apdzīvojamu planētu un to kolonizēt? Vēl ne tik sen mēs nezinājām par planētu eksistenci ārpus Saules sistēmas, bet tagad ir skaidrs, ka planētas ir diezgan parasta parādība arī citas zvaigžņu sistēmās. Vai kāda no tām ir apdzīvojama, nav zināms, bet ir skaidrs, ka tām vajadzētu atrasties ne pārāk tuvu un ne pārāk tālu no zvaigznes, lai cilvēki varētu tur dzīvot.
Zemāk varēs atrast dažas citplanētas, kas visvairāk līdzinās Zemei.
"Teegarden's Star b"
Zvaigzne atrodas 12,5 gaismas gadu attālumā un planēta atrodas apdzīvojamajā zonā - tur nav ne pārāk karsts un ne parāk auksts. Šī ir visvairāk Zemei līdzīgā planēta - 95 % pēc Zemes līdzības indekss. Atklāta 2019. g. jūlijā.
"TRAPPIST-1e"
Gandrīz 40 gaismas gadu attālumā atrodas sarkanā pundura zvaigžņu sistēma. Tā ir ļoti īpaša sistēma - tajā tika atklātas septiņas Zemei līdzīgas planētas, no kurām trīs atrodas apdzīvojamajā zonā. Tāpat kā iepriekšējā planēta, arī šī ir par 95% līdzīga Zemei.
"TRAPPIST-1d"
Vēl viena planēta no "Trappist" sistēmas. Lai arī tā ir tikai par 89% līdzīga Zemei, tiek uzskatīts, ka temperatūras varētu līdzināties Zemes temperatūrām un tur varētu eksistēt atmosfēra.
"Kepler-438b"
Kā var noprast pēc nosaukuma, tad to atklāja Keplera teleskops. 472 gaismas gadu attālumā esošā planēta riņķo ap sarkano punduri un atrodas apdzīvojamajā zonā. Uz tās varētu pastāvēt dzīvībai piemēroti apstākļi, bet planētām, kas riņķo ap pundurzvaigznēm, bieži vien nākas sadzīvot ar intensīvu periodisku saules vēju - pundurzvaigznes mēdz ik pa laikam uzliesmot.
Lai arī kā nebūtu, šī planēta ir novērtēta par 88% līdzīga Zemei.
"Proxima Centauri b"
Pati tuvākā zvaigžņu sistēma atrodas vien 4,2 gaismas gadu attālumā un sastāv no trīm zvaigznēm. Ap zvaigžņu sistēmā esošo sarkano punduri riņķo planēta, kuras līdzība ar Zemi ir novērtēta uz 87%. Planētas īpatnība ir tā, ka tā atrodas ļoti tuvu zvaigznei un tās viena puse ir vienmēr vērsta pret zvaigzni, bet otra puse ir tumsā. Dzīvība tomēr varetu eksistēt uz robežas starp mūžīgās gaismas un tumsas zonu.
"Kepler-442b"
Pēc izmēriem un temperatūras šī planēta visvairāk līdzinās Zemei. Tās līdzības indekss ir 84%, tiesa tā atrodas ļoti tālu - vairāk nekā 1200 gaismas gadu attālumā.
"EPIC 201238110.02"
Šī ir pavisam nesen atklāta citplanēta, kas atrodas apdzīvojamajā zonā. Tā riņķo ap zvaigzni, kas atrodas starp Lauvas un Jaunavas zvaigznājiem 522 gaismas gadu attālumā.
"Teegarden’s Star c"
Salīdzinājumā ar iepriekšējo planētu tā atrodas tuvu, vien 12 gaismas gadu attālumā un tiek uzskatīts, ka uz tās virsmas var atrasties ūdens šķidrā vai cietā veidā. Tā ir par 68% līdzīga Zemei.
"Wolf 1061c"
Atrodoties vien 13,8 gaismas gadu attālumā no Zemes, tā ir piektā tuvākā potenciāli apdzīvojama planēta. Iespējams, ka šī planēta nerotē, jo tā riņķo ļoti tuvu ap savu zvaigzni sarkano punduri. Šī varētu būt viena no planētām, kur dzīvība varētu pastāvēt uz robežas starp gaismas un tumsas pusi.
"Ross 128 b"
Šī planēta riņko ap sarkano punduri 11 gaismas gadu attālumā. Salīdzinājumā ar citām planētām, iespējamība, ka tur varētu pastāvēt dzīvība, ir krietni augstāka, jo no zvaigznes, ap kuru tā riņķo, nāk mazāk uzliesmojumu.
Sarkanie punduri, lai arī mazākas un vēsākas zvaigznes, ir krietni nestabīlāki, uz tiem bieži vien rodas spēcīgi uzliesmojumi, kas var erodēt apkārt esošo planētu atmosfēras un padarīt tās neapdzīvojamas, neskatoties uz to, ka tās atrodas apdzīvojamajā zonā.
Interesanti, par cik % Zemei ir līdzīgs Marss un Venēra, ja uz tiem skatītos no ~10 gaismas gadu attālas vietas?
Zinātnieki par kosmosu un desmitiem vai simtiem gaismas gadu attālumā esošajām planētām var runāt - da jebko, ka tik viņus sponsorē, taču šo informāciju pārbaudīt tikpat kā neiespējami + iegūtā informācija 99,99% pasaules iedzīvotāju nav vajadzīga, jo tā neglābs mūs no bada, nabadzības, piesārņojuma, slimībām, nedos izglītību bērniem, enerģētiskās krīzes u.t.t.
Planētas jau var būt arī nelīdzīgas ar Zemi, lai uz tām pastāvētu dzīvība. Bet kaut kā nevedas mums ar tās dzīvības atklāšanu...
Atliek vien gaidīt Džeimsa Veba teleskopa palaišanu 2021. g. Pateicoties uzlabotai jūtībai un izšķirtspējai tas varētu atklāt lietas, kas nav pa spēkam Habla teleskopam. ...
Naivi cerēt - tas būs Infrasarkānās gaismas teleskops, maksimusms līdz orandžajai spektra daļai.. Un citplanētas nepētīs, tas domāts pavisam tālo galaktiku, un pirmzvaigžņu pētijumiem .. Viņš nespēs veikt spektrālo analīzi, jo nesaņems visu gaismas spektru, bet samērā šauru..
Protams, noteikti atnesīs daudz jaunu zināšanu, un arī pārsteigumi gan būs..
Par citplanētām jau vienreiz komentēju, šobrīd var noteikt APTUVENO masu, aprinķošanas periodu, un viss..
No tā cenšās izsecināt cik tad tuvu planēta atrodās...
NEVAR noteikt tās rotācijas periodu (ātrumu), ass nolieces lenķi, un arī to vai ir atmosfēra vai nav..
Zinot ka tas pats Merkurs sagādā pārsteigumus, ar to ka iespējams uz tā ir ledus.. tad ko spriest..
