Kā rūpēties par nieru veselību?1

Nieres un to funkcijas

Nieru svarīgākā funkcija ir lieko vielu izvadīšana no organisma. Tās veic vielmaiņas galaproduktu un visu uzņemto produktu atlikumu – toksīnu, medikamentu, pesticīdu, krāsvielu – attīrīšanu. Papildus nieres veido balansu ķermeņa iekšējā vidē, rūpējoties par ūdens un sāļu līdzsvaru, pārvērš D vitamīnu aktīvā formā un uztur pareizu vielmaiņu. Nieres ir orgāns, kas cilvēka organismā atbild par dažādu procesu pareizu un veiksmīgu funkcionēšanu.

Cilvēkam ir divas nieres, turklāt, kas ir interesanti, labā atrodas nedaudz zemāk par kreiso. Nieres ir vidējas plaukstas lielumā, un katra sver ap 150 gramiem. No nierēm pa urīnvadiem viss liekais urīna formā nonāk urīnpūslī, lai tiktu izvadīts ārā no ķermeņa.

Nieres ir filtrs, kas diennaktī izfiltrē ap 180 litriem šķidruma. Tās darbojas kā barjera, kas laiž cauri tikai noteikta izmēra un formas molekulas. Vienkārši sakot – cauri nieru filtram tiek tikai labās un organismam nepieciešamās vielas, bet viss pārējais tiek atstāts izvadīšanai no organisma.

Kāpēc nieres neatjaunojas?

Nieres pamatvienība ir nefroni. Sākotnēji cilvēkam ir ap miljons nefronu, kas aktīvi darbojas un veic minētās funkcijas, atbrīvojot ķermeni no liekajām vielām. Gadiem ejot, nefroni neatjaunojas, cilvēkam sasniedzot 40 gadu vecumu, tie sāk neatgriezeniski samazināties. Šis process nav bīstams, jo atlikušie nefroni pielāgojas, taču slimību, bojājumu vai ievainojumu dēļ nieres var tikt neatgriezeniski bojātas un zaudēt darbaspējas.

Riski nieru darbības traucējumu gadījumā

Akūtas nieru mazspējas rezultātā (dažādu iemeslu dēļ) strauji mazinās filtrācijas ātrums un urīna izdale. Visbiežāk tas ir atgriezenisks process, kuru novēršot, orgāni atgriežas ierastajā ritmā. Organismā uzkrājas toksīni, tiek izjaukts skābju un bāzu, kā arī ūdens līdzsvars. Šādu slimnieku skaits pēdējos 20 gados ir pieaudzis divas reizes.

Hroniska nieru mazspēja rodas ilgstošu nieru bojājumu dēļ, kuru rezultātā izzūd nieru funkcijas. Kādreiz šāda situācija nozīmēja dzīves beigas, bet mūsdienās to risina nieru aizstājējterapija, ar kuras palīdzību cilvēks var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, vai transplantācija, kas arī jau ir ierasta prakse.

Nierakmeņi veidojas, kad urīns, kurš rodas, nierēm filtrējot asinis, ir pārsātināts ar dažādu veidu sāļiem – urīns ir pārāk koncentrēts un nepietiekamā daudzumā. Tas notiek gadījumos, kad netiek uzņemts pietiekams daudzums ūdens vai tas tiek pārmērīgi zaudēts, piemēram, caurejas vai lielas svīšanas gadījumā. To cēlonis ir nesabalansēts uzturs un nepietiekams šķidruma daudzums, kā arī kalcijs un kālijs ir nepietiekamā daudzumā. Papildu riski ir specifika ģenētikā, liekais svars un spēcīgi, lielā apjomā lietoti medikamenti.

Kā novērst nierakmeņu risku?

Tie veidojas vidēji vienam no desmit cilvēkiem. Ja nierakmeņi aizsprosto urīnceļus, to simptomi ir temperatūra, slikta dūša vai vemšana, aizcietējums, sāpīga, bieža un steidzīga urinēšana un asinis urīnā, kā arī sāpes. Tās ir trulas, stipras un pēkšņas; jūtamas sānos un izstarojas uz cirksni, kā arī sāpju lokācija mainās, ja nierakmeņi kustas urīnceļos.

Viens no visefektīvākajiem veidiem, kā mazināt nierakmeņu risku, ir uzturs.

• Ir nepieciešams uzņem maksimāli daudz ūdens visdažādākajos veidos. Arī kafija un zaļā tēja ir ūdens avots, ja runa ir par nieru veselību. Ļoti ieteicami ir tādi piena produkti (ar zemu tauku saturu) kā piens, kefīrs un bezpiedevu jogurts, kā arī šķiedrvielas, kas atrodamas brokoļos, saldajos piparos, dažādos kāpostos un salātos. Vērtīgi augļi ir, piemēram, banāni un melone.

• Produkti, kurus nav vēlams uzņemt lielā daudzumā, ir tie, kas satur augstu organiskās skābes līmeni. Tā dabiski sastopama avenēs, pupās, riekstos, rabarberos un kartupeļos, kā arī melnajā tējā. Pavisam noteikti nepieciešams izvairīties no ātrajām uzkodām, kas satur lielu sāls un cukura daudzumu, dažādiem pārstrādātas gaļas produktiem un greipfrūtu sulas, kā arī – no nepamatotas medikamentu lietošanas.