Turpmākajos gadsimtos visspēcīgāko ietekmi Helovīns piedzīvoja līdz ar kristīgās ticības izplatību Vecajā Eiropā un Britu salās. Hronikas vēsta, ka mūsu ēras 8.gadsimtā Pāvests Bonifācijs, netikdams galā ar īru pagāniem, licis atzīmēt baznīcas svētkus tajā pašā laikā, kad ķelti rīko savus maģiskos rituālus. 835.mūsu ēras gadā Romas baznīca 1.novembri pasludināja par Visu Svēto dienu (All Saint's Day, arī Hallowmas), bet 2.novembri - par Visu Dvēseļu dienu, lai godinātu mirušos. Šai dienai raksturīgi lieli ugunskuri, svinīgi gājieni, kuros cilvēki pārģērbās par svētajiem, eņģeļiem un velniem, arī reliģioza rakstura mistēriju uzvedumi. Taču kristietībai neizdevās izspiest vecos ieradumus, un galu galā visi svētki saplūda vienkopus, un radās Helovīns (All Hallow Even, All Hallow's Eve, Hallowe'en.
Druīdi uzskatīja, ka šajā naktī no pazemes lien ārā raganas un gari, lai godīgiem ļautiņiem sagādātu nepatikšanas. tāpēc visi pulcējās pie ugunskuriem un centās, lai viņus apspīdētu gaisma no ugunskura. Ļauno garu atbaidīšanai tika rībinātas bungas, spēlētas dūdas, trokšņots. Baznīcai šis pagānu rituāls nebija pieņemams, tāpēc to centās aizstāt ar Visu Svēto un Dvēseļu dienu!
