Ģimene, kura mira netaisnīgā nāvē.
Nikolajs Romānovs 2 kļuva par karali ļoti negaidīti. Viņa tēvs nomira ātri. Pārāk ātri. Nikolajs bija vairāk ģimenes cilvēks nekā valdnieks. Atšķirībā no viņa tēva, jaunais Krievijas cars nespēja ātri pieņemt lēmumus un bieži minstinājās pieņemot svarīgus lēmumus. Bija skaidrs, ka jaunieceltais cars nav gatavs saviem pienākumiem.
Atšķirībā no troņa mantošanas, Nikolaja un Marijas Fjodorovnas laulība bija brīvprātīga. Viņu mīlestība bija tīra un šķīsta. Jau ilgu laiku pirms kāzām Nikolajs un Marija bija iemīlējušies.
Laigan krievu tauta mīlēja savu caru, lai kāds viņš arī nebija, tomēr carieni tā nepieņēma. Krievi uzskatīja, ka Marija Fjodorovna ir salta un lepna sieviete. Vienmēr pavadīta tautas nepatikā, Fjodorovna tomēr šādu uzmanību nebija pelnījusi. Tuvākie draugi carieni raksturoja kā sievieti, kas tikai ārēji izskatījās draudīga.
Gan Marija, gan Nikolajs ļoti mīlēja bērnus. Viņu laulības laikā, Marija Fjodorovna deva dzīvību 5 cara bērniem. Vecākais bērns bija meita, Olga.
Otra vecākā meita Tatjana.
Vēl viena Romānovu atvase, meita Marija.
Ģimenes melnās avs lomu uzņēmās Romānovu otrā jaunāka meita Anastasija. Anastasija bija īsta nemiera cēlāja. Vienreiz viņa pat izpelnījās pļauku no savas krustmātes.
Kā pastarītis beidzot piedzima ilgi gaidītais troņmantinieks Aleksejs Nikolājevič Romānovs. Diemžēl vienīgais dēls sirga ar smagu hemofīlijas formu. Šī slimība izpaužas kā slikta asins sarecēšana. Pat neliela brūce varēja izraisīt zēna nāvi, jo asinis bija ļoti grūti apturēt. Uzzinot par vienīgā troņmantinieka slimību, krievu tauta atkal varēja aprunāt carieni, noveļot visu vainu uz viņu.
Kādu reizi, kad Aleksejs smagi saslima un ārsti tikai bezspēkā nokāra rokas (hemofīlija smagi novājina imūnsistēmu), Marija Fjodorovna ar pēdējo cerību devās pie Rasputina. Cariene jau sen bija dzirdējusi par šī cilvēka lielajām spējām. Tiesa Rasputina slava bija vairāk slikta nekā laba. Par brīnumu Rasputinam izdevās glābt zēnu un viņš kļuva par karaliskās ģimenes tuvu draugu. Turpmāk Alekseja dzīvība tika uzticēta tikai Rasputinam.
Kādu laiku ģimene dzīvoja mierīgu dzīvi, vienīgais, kas to aizēnoja bija Alekseja vārgā veselība, bet Rasputins vienmēr spēja nostādīt zēnu uz kājām. Diemžēl kādu dienu caru ģimenes radinieki izveidoja sazvērestību un nogalināja Rasputinu. Starpcitu Rasputinu mēģināja indēt, sist, šaut, bet viņš nemira. Vienīgi ar slīcināšanu izdevās atņemt viņam dzīvību.
Uzzinot par Rasputina nāvi cariene krita depresijā, tomēr viņa turpināja palīdzēt Nikolajam iecelt ministrus. Tas vissu noveda līdz revolūcijai un Nikolajam nācās pamest troni. Ģimenei pat nācās pamest savu grezno pili. No viņiem aizgāja kalpotāji, taču nevisi. Uzticīgākie tomēr palika pie karaliskās ģimenes, pat tad, kad boļševiki nolaupīja caru ar ģimeni un piespieda tos pārcelties uz Krievijas laukiem, uz dzīvi necilā inženiera mājā.
Neskatoties uz to, ka boļševiki pastāvīgi apsargāja māju un neļāva iet tālāk par mājas pagalmu, kuram apkārt bija aplikta augsta sēta, ģimene turējās kopā. Tiesa gan Alekseja stāvoklis kļuva tik slikts, ka zēnam nācās sēdēt ratiņkrēslā. Carienei ar savām meitām nācās arī pierast pie tā, ka viņas nevarēja nesāt dārglietas, jo viss tiktu atņemts. Dažas gan izdevās droši paslēpt.
Kādu nakti notika traģēdija. Boļševiki noveda pagrabā visu karalisko ģimeni, ar visiem nedaudzajiem kalpiem. Anastasija vēl rokās turēja savu sunīti. Stāvot pagrabā ģimene bija neizpratnē. Pēkšņi galvenais boļševiks deva pavēli - nošaut ģimeni. Tika pielādēti ieroči un atskanēja šāvieni. Atskanēja kliedzieni, bet ģimene vēl bija dzīva. Ieroči tika atkārtoti pielādēt un atkal lidoja lodes, bet ģimeni ātri nošaut neizdevās. Beidzot boļševiki paņēma nažus un pārgrieza viņiem rīkles.
Vēlāk kad boļševiki izģērba ģimeni, lai to apglabātu atklājas iemesls, kāpēc viņus nevarēja nošaut. Zem viņu drēbēm bija paslēptas dārglietas, kuras lodes nespēja caurdurt. Vedot ģimeni uz kapavietu, līķi reizi pat izkrita no mašīnas, bet vienā vietā kapu izrakt nevarēja, jo zeme bija pārāk sasalusi. Beidzot tika izrakta bedre, kurā tika iemestas cara un viņas sievas un dažu meitu līķi. Alekseju un Anastasiju apglabāja kaut kur citur.
Daudzus gadus vēlāk tika atrasts arī Anastasijas skelets. Vēlāk atrada ari nezināma bērna skeletu, kas pēc vecuma varētu atbilst Alekseja mirstīgajām atliekām. DNS testi vēl nav pabeigti tāpēc nevar tieši pateikt vai tas ir pazudušais troņmantinieks vai nē.
Tagad ģimene baidzot atkal ir kopā. 1998 gadā tā tika pienācīgi apglabāta. Krievu baznīca pat iecēla Romānovus svēto kārtā. Es domāju, ka šī ģimene to ir pelnījusi.
Atvainojos, ka tik daudz bija jālasa. :)
Mikij tas sk ka cars bija slikts cars. Es tak sakuma raxtiju ka vinjsh nespeja pienemt svarigus lemumus un ka sieva palidzeja vinjam iecelt ministrus.
