ūdens nomierina :)5

PADZERTIES VIENTULĪBU

Laika rieciens man šķiet druskās drūpam,
Pliks kā nabags istabvidū galds.
Vientulības krūze man pie lūpām,
Tikai ūdens – bezkrāsains un salts.

Cilvēks nedzīvo no ūdens vien un maizes,
Taču neiztikt, nu neiztikt bez tās.
Sabiedrība, komforts, rūpes, raizes –
Augsti procenti un lielas nodevas.

Aizplūst spēks, jūt enerģiju krītam,
Dzīves prieka temper’tūra zūd.
Cilvēkam caur burzmu saburzītam
Vajag vientulību. Vajag vienam būt.

Dziļi ieklausīties spirdzinošā čalā,
Dzīvā mūzikā, bez maksas koncertā.
Atgūt spēkus, kas ir galu galā
Katrā ūdens malkā izdzertā.

Nenonievā, nepel, velti nenicini,
Aku nepiespļauj, no kuras nāksies smelt.
Pasēdi pie tukša galda, Dievam patencini,
Pirms no jauna klaips tiek priekšā celts!

                                             /Māra ozola/