bonsai kociņš.20

Bonsai tulkojumā no japāņu valodas nozīmē koks podā (bon - pods, sai - koks). Vēsturiski koku audzēšana podos ir ļoti sena tradīcija, kas pazīstama gan antīkajās civilizācijās, gan Ēģiptē. Taču vairāk kā pirms 2000 gadiem senajā Ķīnā šim koku audzēšanas veidam tika pievērsta dekoratīva nozīme un to sāka dēvēt par penjing. Penjing mākslas veids, veidojot miniaturizētas dabas ainavas. Taču Heiana imperiāla laikā ar šo veidu iepazinās un tas tika pilnveidots Japānā, kur arī ieguva savu pašreizējo nosaukumu bonsai.
Mūsdienu rietumu pasaulē bonsai audzēšana ir kā mākslas veids, kā hobijs, kas palīdz izprast dabu un būt līdzdalīgam. Tāpat tas arī ir fantastisks dārza veidošanas veids. Savukārt Japānā šī kultūra ir balstīta Dzen Budisma filosofijā.
Bieži tiek pausts maldīgs uzskats, ka bonsai tiek mocīti un ģenētiski veidoti, taču tur nav nekā draudīgāka par jebkuru citu dārzkopībā izmantoto metodi. Bonsai tiek audzēts no jaunā kociņa dīgļa vai arī no jau esoša panīkuša koka, transplantējot / pārstādot to konteinerā.
Bonsai nav ģenētiski veidots, iejaucoties koka dabiskajā attīstībā, panākot tā pundurveidīgo izskatu. Pacietība, zināšanas, iztēle, miers un bezgala rūpīgs darbs daudzu gadu garumā ir pamatnoteikumi, lai nodarbotos ar bonsai.