Persijas kaķi. (vienkāršāk Persieši)
Persijas kaķu šķirne ir viena no senākajām kaķu audzētāju izveidotajām šķirnēm, arī viena no populārākajām pasaulē. Protams, mode mainās un mēdz būt, ka Persijas kaķiem jāatkāpjas citu šķirņu priekšā popularitātes ziņā, taču joprojām valda uzskats, ka tā ir vispopulārākā un izplatītākā šķirne pasaulē, par ko liecina neskaitāmas kaķu audzētavas ASV, Eiropā, īpaši Nīderlandē, un citur. Latvijā pirmie ievestie šķirnes kaķi, ar kuriem sākās felinoloģija mūsu valstī, arī bija Persijas kaķi.Persijas kaķi ir dzīvnieki ar īsu, masīvu, muskuļotu ķermeni, arī kakls ir īss, resns, platas krūtis, resnas un īsas kājas ar apaļām, lielām ķepām, kuru pirksti cieši sakļauti. Persijas kaķu raksturīgo ķermeņa uzbūvi apzīmē ar angļu vārdu cobby, kas nozīmē "kompakts, masīvs". Šo terminu izmanto arī citās valodās kā felinoloģijas terminu kaķu uzbūves raksturojumam. Persijas kaķa galva atšķiras no citu šķirņu kaķu galvām gan lieluma, gan uzbūves ziņā. Tā ir ļoti liela, apaļa, kas nozīmē, ka kaķa galvas platums horizontāli ir tikpat liels kā vertikāli. Piere ir plata, velvēta, pāreja no pieres uz degunu ir dziļa, it kā iespiesta (tā saucamais stop jeb break). Deguns ir īss, plats, it kā uzrauts, deguna spoguļa augšējā līnija atrodas acu apakšējo plakstiņu vai acs viduslīnijas līmenī. Acīm jābūt novietotām plati, tām jābūt lielām, apaļām, nedaudz izvelbtām, labi atvērtām. Ausis ir maziņas, plati novietotas, ar noapaļotiem galiem. Aste īsa, taisna, resna visā garumā.
Meinas pavalsts jenotveidīgais kaķis.
Meinkūni ir īstena Amerikā izveidota kaķu šķirne, kas šodien kļuvusi par vienu no populārākajām arī Eiropā. Amerikā kuplās astes dēļ kaķi nosaukuši par meinkūnu, kur coon, racoon nozīmē "jenots", vai arī otra iesauka ir shagcat - "pankainais kaķis". Tie ir vieni no lielākajiem šķirnes kaķu pārstāvjiem, runču svars sasniedz līdz 7 kg, kaķeņu - līdz 5 kg.
Meini ir lieli, muskuļoti kaķi ar pagarinātu ķermeni, spēcīgi attīstītām krūtīm. Ķermenis balstās uz vidēji garām, spēcīgām kājām. Ķepas ir apaļas, pirkstu starpās aug vilna. Aste ir gara, labi apspalvota, plata pie saknes un viegli sašaurinās virzienā uz galu. Galva ir trapecveida, bez izteiktas pārejas no pieres uz platu, vidēji garu degunu; spēcīgs zods, kas kopā ar degunu profilā veido taisni; izteikti lūpu spilventiņi. Acis ir lielas, slīpi novietotas un pieļaujamas jebkurā krāsā, kas saskaņota ar vilnas krāsu. Ausis platas pie pamatnes, lielas, labi atvērtas un plati novietotas, ar pušķīšiem ausu galos.
Reklāma
Somālijas kaķis.
Neviena no iepriekš aprakstītajām kaķu šķirnēm nav nogājusi tik ērkšķainu atzīšanas ceļu kā Somālijas kaķi. Šķirne jau bija plaši izplatīta, tomēr ilgu laiku netika atzīta, jo tam pretojās Abesīnijas kaķu audzētāji, kuri uzsvēra, ka šie kaķi ir abesīniešu paveids ar standartam neatbilstošu vilnu un uzskatāmi par vaislas brāķiem (kā sākotnēji Bali kaķi). Protams, abesīniešu metienos dzima šādi mutanti, kurus brāķēja kā šķirnei neatbilstošus, līdz 1967. gadā ar šo kaķu selekciju nopietni sāka nodarboties ASV kaķu audzētāja no Ņūdžersijas Evelīna Magusa, kura deva arī šķirnei nosaukumu "Somālijas kaķis", lai uzsvērtu tās tuvību Abesīnijas kaķiem. Eiropā šķirne oficiāli tika atzīta 1967. gadā.
Somālijas kaķi ir pilnīga Abesīnijas kaķu kopija, izņēmums ir viņu vilna. Vilna nav tik gara kā Persijs kaķiem, tāpēc Somālijas kaķi iekļauti pusgarspalvaino kaķu grupā.
Somālijas kaķi ir vidēja vai liela auguma dzīvnieki ar stieptu ķermeni, nedaudz ieliektu muguru; kājas proporcionālas ķermenim, ķepas ovālas; aste resna pie saknes un sašaurinās virzienā uz galu, proporcionāla ķermenim. Galva noapaļotas ķīļveida formas, labi veidota piere; zods labi attīstīts un noapaļots; nedrīkst būt izteikti lūpu spilventiņi; ausis lielas, tuvu viena otrai novietotas, ar viegli noasinātiem galiem, ausu galos pušķīši. Acis lielas, mandeļveida, krāsas - zaļa, zeltaini dzeltena vai riekstu krāsā, acu plakstiņi tumši pigmentēti. Vissavdabīgākā ir Somālijas kaķu vilna. Tā ir zīdaina, mīksta, ļoti bieza un plecu daļā nedaudz rupjāka - jo garāka vilna, jo labāk, bet pamatā vilna garāka uz sāniem, pakaļkāju ciskām un astes. Vilna krāsota ar tikingu - uz viena matiņa ir līdz 12 tumšu josliņu, kas mijas ar pamatkrāsu. Pieļaujamas 4 krāsas: savvaļas krāsa, sarkana, zila un stirnas krāsa. Visam ķermenim jābūt noklātam vienā tonī, baltas krāsas plankumi nav pieļaujami, izņemot nedaudz uz krūtīm, zoda un deguna sāniem. Baltais zods nekādā gadījumā nedrīkst saplūst ar krūtīm. Uz ķermeņa nav pieļaujami nekādi zīmējumi svītru, punktu veidā (bieži mēdz būt riņķi uz kakla), kas samazina kaķa kvalitāti.
Latvijā Somālijas kaķi tika ievesti 1993. gadā.
Es ar labprāt savu kači(ruda, eiropas īsspalvainā, šausmīgi mīļa kaķenīte) pafočētu reizēm, bet tā kā pret viņu pavērsta kamera ir pats interesantākais objekts pasaulē, tad īsti nesanāk.