Acis visvairāk iepriecina lielā spilgti sarkanā vilkābeļu augļu bagātība. Pavasarī šis krūms ziedēja kā balta sniega kupena. Auglīšu ārējā kārta ir ēdama, bet lielākajā vidusdaļā ir tikai sēklas.
Tās vēl nemaz nav zemē birušas
Pakavējamies, uzēdam un paspļaudam sēklas.
Tā ir mana ilgdzīvotāja abele - Leišu pepiņš no slavenā selekcionāra Upīša dārza. Skatos uz to kā uz brīnumu, jo daudzus gadus tās stumbram nav mizas, bet joprojām dod ļoti sulīgus un garšīgus augļus.
Ooo, Tev arii alisiites veel zied! 
Par seeniiteem atsevishkjs paldies! Taads skaistums, ka elpa aizraujas 
Tā,kas līdzīga mušmirei, manuprāt, ir saulsardzene. Smaržo pēc riekstiem un ir ļoti garšīga, ēdama arī svaiga
