Kur šodien pazūd laiks - tā ir tēma, kas mūs nodarbina ar katru dienu vairāk. Strādājam no agra rīta līdz vēlam vakaram, bet vienalga nevaram visu pagūt. Darbam paredzētās stundas šķietami kaut kur izkūp, un nepadarītie darbi krājas.
Par laiku18
Vēl nesenā pagātnē bija jāieiet maizes veikalā, piena veikalā, gaļas veikalā, sakņu veikalā un saimniecības preču veikalā, turklāt katrā no tiem bija jāstāv rindā, kas virzījās lēni, jo pārdevēja grieza, svēra un pakoja pirkumus, lēsa summu ar koka skaitīkļiem un iekasēja naudu.
Tagad ar savu auto iebrauc gandrīz veikalā iekšā, saliec ratos visu, ko sirds kāro, un tad tu vēl dusmojies pie kases, ja tev priekšā gadās pāris cilvēku ar pilniem groziņiem. Kur paliek tavs uz iepirkumiem ietaupītais laiks?
Šādu piemēru ir daudz, jo mūsu mājokļi ir aprīkoti ar daudzīem aparātiem, kas atvieglo laika ietilpīgos mājas darbus kā veļas mazgāšana, putekļu slaucīšana u.c.
Pie mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām brīvajam laikam būtu jāpaliek vairāk. Bet vai tā ir?
Izrādās, ka par laika zuduma problēmu jau runājis Seneka pirms 2000 gadiem.
Mūsdienās runā pavisam noteikti par laika zagšanu, protams, ar mūsdienīgām metodēm. Pēc mātes Googles informācijas šodien galvenais laika zaglis ir - sociālie tīkli.
Lai katra šodiena mums visiem kļūst par mīļāko dienu!
Šī raksta faktiskais pirmsākums apskatāms https://spoki.tvnet.lv/literatura/Apstajies-cilvek/882985