Nedaudz no Tartu6

Nokāpjot no Toomemägi, var ieraudzīt attēlā ir redzamo Teātra māja. Viena no skaistākajām renovētajām koka mājām Tartu, kas ir uzbūvēta uz 14.gs ēkas pamatiem. Lasot pie mājas esošo aprakstu par tās vēsturi, līdz manai apziņai nonāca tas, kur ir palikušas viduslaiku vēsturiskās būves. Ziemeļu kara laikā tika nopostīts tik daudz, ka pēc tam ļoti ilgu laiku nespēja aizpildīt radušos robus. Laika gaitā saradās jaunāku laiku būves, kuras arī ir saglabājušās līdz mūsdienām.

Šī ir interesanta bilde. Caur National Geographic rāmi var redzēt Tartu Rātsnamu un Rātsnama laukumu, kas ir izveidojies pēc iepriekšpieminētā Ziemeļu kara un 18.gs. ugunsgrēka. Lai gan šī daļa ir pilnīgi noteikti bijusi apdzīvota viduslaikos, laukumam apkārt esošās ēkas ir celtas 18.gs beigās un 19.gs. sākumā. Turpat blakus ir Emajõgi, bet pa vidu starp laukumu un upi ir pilnīgi miniatūrs un vienreizējs Hesburger, kur es ieturēju maltīti. Tartu ir daudz vietu, kur paēst. Normālu ēdienu cienītāji noteikti atradīs labu ēstuvi. Tartu nesen atvēra pat tibetiešu restorānu. Es ieteiktu turēties pie pārbaudītām vērtībām, ja ieraugat, tad dodieties droši iekšā Peetri Pizza vai arī Big Ben Pub, kas pašā centrā blakus Tasku. Pirmajā cenas būs samērīgas ar ēdiena kvalitāti un daudzumu, bet otrajā cenas būs augstākas.  

Šis skats paveras no Eņģeļu tiltiņa. Pēc nostātiem tiltiņš ir ieguvis savu nosaukumu pateicoties rektoram, kuram tas ir veltīts. Rektora seja esot bijusi ļoti līdzīga enģelim, bet ejot pāri tiltiņam varat aizturēt elpu un kaut ko vēlēties. Tam vajadzētu piepildīties.

Tas, ko redzat, ir labākais piemērs grafiti mākslai. Mākslinieka personība nav atklāta. Nesen par viņu bija reportāža raidījumā Pealtnägija (Aculiecinieks), taču arī raidījuma veidotājiem nekļuva skaidrs vai ir darīšana ar vienu cilvēku vai grupu. Mākslinieka pseidonīms ir Edward von Lõngus. Viņa darbus, jeb trafaretus, ar kuru palīdzību var uzpūst mākslas darbus, par 3000 € ir iegādājies mākslas muzejs.

Savukārt šis skats paveras no Velna tilta, kas ir būvēts 1913.g. par godu Romanovu dzimtas 300 gadu valdīšanai. Nosaukumu ir ieguvis no arhitekta uzvārda Mannteuffel, ko no vācu valodas var iztulkot kā cilvēks velns.

Šī ir atjaunotā Tartu dzelzceļa stacija. Iekšējais interjers ir vienkārši lielisks, diezgan precīzi atjaunots ar visām ozolkoka sijām.

Ja Jūs esat pirmo reizi Tartu un apskati sākat no dzelzceļa stacijas, tad iesaku paņemt karti un droši doties taisni pa Kuperjanovi ielu uz centru. Lai gan var likties, ka tas būs tālu, gar šo ielu atrodas skaistas ēkas, turklāt Tartu ir pietiekami maza, lai apskati veiktu ar kājām. Tā būs daudz interesantāk un šī nav tā vieta, kur steigties ar apskati. Visi apskates objekti atrodas vienuviet, centrā. Mans ieteikums Tartu apskatei ir izmantot psihoģeogrāfisko metodi, jeb doties pa tādu maršrutu, kas rodas mirkļa iespaidā. Nevajag skatīties kartes, bet skataties un dodieties. Tā ir 100 % garantija, ka apskatīsiet to, kas patīk. Steidzīgie var iesēsties autobusā un pēc 10 min nokļūt AHHAA, kur arī pavadīt lielāko dienas daļu, bet labāk neejiet uz Macdonaldu, jo kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ tas ir stāvgrūdus pilns.

Braucot prom no Tartu, pieķēru sevi domājot, ka Tartu šķiet kā neizdevusies lielpilsēta, ka tā ir kaut kur iestrēgusi un nav spējusi turpināt augšanu līdz miljonam, jo tad pilsētas centra rajoni būtu vēl pievilcīgāki. Tagad liekas, ka pievilcība krājas un nav kam to atdot.